foto: AFP/Scanpix
"Pasaule ir sajutusi Ukrainu!" Ko Zelenskis teica Jaungada runā, kas uzskatāma par labāko starp valstu līderiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar sievu Olenu.
Pasaulē
2023. gada 2. janvāris, 14:40

"Pasaule ir sajutusi Ukrainu!" Ko Zelenskis teica Jaungada runā, kas uzskatāma par labāko starp valstu līderiem

Jauns.lv

Ņemot vērā aizvadītā gada galveno notikumu – traģisko Krievijas iesākto karu Ukrainā –, domājams, daudzi Vecgada vakarā gaidīja tieši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu savai tautai.

Salīdzinot ar citu valstu līderu runām, Zelenska vēršanās pie sabiedrības atšķīrās gan ar saturu, gan ilgumu un arī vizuālajiem elementiem.

Zelenskim mugurā joprojām bija militāra stila apģērbs zemes toņos ar Ukrainas valsts simboliku.

Pati uzruna ilga 17 minūtes, taču tās būtība, protams, ir pašā vēstījumā.

Tajā bija viss – Ukrainas prezidents kārtējo reizi spēja iedvesmot gan savus tautiešus, gan citās valstīs dzīvojošos Ukrainas atbalstītājus.

Zelenskis arī pamanījās pietiekami agresīvi, pārliecināti ierādīt vietu Krievijai ar tās bruņotajiem spēkiem un apliecināt mīlestību savai valstij.

Tumsā un aukstumā, tomēr nesalauzti! Ukraiņi drosmīgi pārvar Krievijas teroru!

Krievijas karaspēks jau ilgāk nekā mēnesi savās raķešu apšaudēs koncentrējas uz Ukrainas enerģētikas un citas svarīgās infrastruktūras apšaudēm, kas rezultējies ...

gallery icon

“Mums teica iet uz piekāpšanos. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO”

Ņemot vērā šobrīd notiekošo, Ukrainas līdera vēstījumu būtu ieteicams izjust katram. Piedāvājam Volodimira Zelenska Jaungada uzrunu, iztulkotu latviešu valodā:

Šis gads sākās 24. februārī. Bez priekšvārda un prelūdijas. Skarbi. Agri. Pulksten 4.00.

Bija tumšs. Bija skaļi. Daudziem bija grūti, citiem — bail. Ir pagājušas 311 dienas. Mums joprojām varbūt ir tumšs, skaļi un grūti. Bet mums pavisam noteikti nekad vairs nebūs bail. Un nekad nebūs kauns.

Tas bija mūsu gads. Ukrainas gads. Ukraiņu gads.

24. februārī pamodāmies. Tie bijām citi mēs. Cita tauta. Citi ukraiņi. Pirmās raķetes pilnībā sagrāva ilūziju labirintu. Mēs redzējām, kas ir kurš. Uz ko ir spējīgi draugi, ienaidnieki, bet galvenais — ko spējam mēs paši.

24. februārī miljoniem no mums izdarīja izvēli. Nevis balts karogs, bet zili-dzeltens. Nevis bēgšana, bet satikšanās. Satikšanās ar ienaidnieku. Pretošanās un cīņa.

24. februāra sprādzieni mūs apdullināja. Kopš tā laika mēs ne visu dzirdam. Un ne visos klausāmies. Mums teica – jums nav citu variantu, kā vien padoties. Mēs sakām – mums nav citu variantu, kā vien uzvarēt.

24. februārī sākām veidot savu uzvaru. No daudziem ķieģeļiem — simtiem citu uzvaru.

Mēs pārvarējām paniku. Nevis izklīdām, bet savācāmies. Mēs uzvarējām šaubas, grūtsirdību, bailes. Mēs noticējām paši sev un saviem spēkiem. Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Izlūkiem. Nacionālajai gvardei. Ukrainas drošības dienestam. Speciālo operāciju spēkiem. Robežsardzei. Teritoriālās aizsardzības spēkiem. Pretgaisa aizsardzības spēkiem. Policijai. Glābējiem. Visiem aizsardzības un drošības spēkiem. Es lepojos ar jums visiem, mūsu karotāji!

Šo gadu varētu dēvēt par zaudējumu gadu Ukrainai, visai Eiropai, visai pasaulei. Bet tas nav pareizi. Mēs nedrīkstam tā runāt.

Mēs neko neesam zaudējuši. Mums atņēma. Ukraina nav zaudējusi dēlus un meitas — viņus paņēma slepkavas.

Ukraiņi nav zaudējuši mājas – tās iznīcināja teroristi. Mēs neesam pazaudējuši savas zemes – tajās ir ienākuši iebrucēji. Planēta nav zaudējusi mieru – Krievija to ir atņēmusi.

Šis gads mūs ir sāpinājis sirdī. Mēs raudājām. Kliedzām lūgšanas. 311 dienas. Par katru minūti mums ir ko teikt. Bet lielākā daļa vārdu ir lieki. Viņi nav vajadzīgi. Nevajag paskaidrojumus, izpušķojumus. Vajag klusumu, lai dzirdētu.

19.12.2022. Krievijas dronu triecieni Kijivai

Krievijas dronu triecieni Kijivas infrastruktūrai

gallery icon

Ir vajadzīgas pauzes. Lai saprastu.

24. februāra rīts.

Hostomeļa. Buča. Irpiņa. Borodjanka. Harkiva.

“Mrija” [An-225 kravas lidmašīna, kura bija lielākā pasaulē, un, kuru iznīcināja krievu okupanti].

Kramatorska. Stacija. Rotaļlieta [Pēc okupantu uzbrukuma civilajam objektam bērna asiņainā rotaļlieta kļuva par vienu no pierādījumiem].

Čerņihiva.

Mariupole. Drāmas teātris. Uzraksts “Bērni”.

Autiņbiksītes.

Odesa. Daudzstāvu māja. Meitene. Trīs mēnešus.

Voļņanska. Dzemdību nams. Zīdainis. Divas dienas.

“Azovstaļ”.

[Zelenskis uzskaita vietas, kas cietušas no okupantu terora un šos incidentus simbolizējošās lietas]

To nevar aizmirst. Un nav iespējams piedot. Bet var uzvarēt.

Mēs stāvējām kājās, jo mūsu gars mūs turēja.

Kijivas aizsardzība.

Harkiva.

Mikolajiva.

Černovajevka.

Čūsku sala.

HIMARS.

Antonova tilts.

Kokvilna [“Hlopok”, apzīmējot triecienus pa okupantiem].

Krimas tilts.

Neptūns [Ukrainas spēku arsenālā esošās raķetes “Neptun”].

Kreiseris “Moskva”.

Krievu karakuģis.

Izjuma, Balakleja un Kupjanska.

Hersona.

Un lūdzamies, lai būtu Kremenaja un Svatova, Melitopole, viss Donbass, Krima.

Mēs sitamies un turpināsim sisties. Galvenā vārda – “uzvara” – dēļ.

Tā noteikti būs. Mēs ejam pie tās šīs 311 dienas.

Esam atdevuši daudz spēka. Bet mirklī, kad šķiet, ka vairs nevaram iet tālāk, atcerēsimies, cik tālu kopīgi jau esam aizgājuši.

Es gribu jums visiem pateikt: ukraiņi, jūs esat neticami! Paskatieties, ko mēs esam izdarījuši un ko darām!

Kā mūsu karotāji jau no pirmajām dienām pazemo šo tā dēvēto “pasaules otro armiju”.

Kā mūsu cilvēki apturēja viņu tehnikas kolonnas.

Kā vectēvs ar rokām apturēja tanku.

Kā sieviete notrieca bezpilota lidaparātu ar tomātu burku.

Izpostītā Hersona pēc okupantu padzīšanas 2022. gada novembrī

gallery icon

Kā okupētajās zemēs zaga ienaidnieka tankus, bruņumašīnas, helikopteru, munīciju.
Kā dažu stundu laikā savācām naudu “Šahedu ķērājiem” [Krievijas lietotie Irānas bezpilota lidaparāti], bruņumašīnām, neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām un “Bayraktar” droniem.

Kā izturējām visus draudus, apšaudes, kasešu bumbas, spārnotās raķetes, tumsu un aukstumu.

Kā atbalstījām viens otru un valsti.

Karā svarīgs ir katrs.

Katrs, kurš tur rokās ieroci, automašīnas stūri, kuģa vai lidmašīnas stūres iekārtu, skalpeli vai rādāmo kociņu.

Katrs, kurš ir aiz klēpjdatora, kurš vada kombainu, vilcienu.

Katrs, kurš ir postenī vai elektrostacijā.

Žurnālisti un diplomāti, komunālie darbinieki un glābēji.

Visi, kuri strādā, mācās universitātē vai skolā. Un pat tie, kas tikai mācās staigāt.

Tas viss ir viņu dēļ. Mūsu bērni. No mūsu cilvēkiem. No mūsu valsts.

Lielajā karā nav mazu darbiņu. Nav nevajadzīgo. Katrs no mums ir cīnītājs. Katrs no mums ir fronte. Katrs no mums ir aizsardzības pamats.

Mēs sitamies kā viena komanda — visa valsts, visi mūsu reģioni. Es jūs visus apbrīnoju. Vēlos pateikties katram nesagraujamajam Ukrainas reģionam.

Harkiva. Sakropļota, bet nepakļauta. Jūs esat pierādījuši ienaidniekam, ka būt blakus teritoriāli nenozīmē būt blakus mentāli. Harkiva ir Ukrainas pilsēta. Varoņpilsēta.

Nesatricināmā Mikolajiva. Varonīgi iztur visus sitienus. Pilsēta uz viļņa, kas pārvar visas vētras.

Sumu apgabals un sumi. Jūs vieni no pirmajiem izjutāt uz sevis pilna apmēra okupantu iebrukumu. Viņiem jūs kļuvāt par kaulu kaklā. Parastie cilvēki taisīja Molotova kokteiļus, dedzināja ienaidnieka kolonnas, paņēma pirmos gūstekņus. Sumi ir spēks.

Dņepra. Mūsu frontes balsts un drošā aizmugure. Jūs pieņēmāt cilvēkus, jūs atgriezāt ievainotajiem cīnītājiem dzīvību. Neskatoties uz nemitīgajiem sitieniem, Dņepra dzīvo.

Odesa. Saulaina un pretimnākoša, tagad cietoksnis. Pasaules cietoksnis. Tas mūs aizsargā un aizsargā pasauli. Baro viņu, katru dienu nosūtot pa jūru miljoniem tonnu glābšanas. Jo viņa ir Odesa mamma.

Tēvs blakus dēlam, kura dzīvību izdzēsa krievu raķete Harkivā

Par spīti tam, ka krievu armija no Kijivas un Ukrainas ziemeļiem tika padzīta jau pirmajos kara mēnešos, valsts ziemeļaustrumos esošā ...

gallery icon

Hersona! Jūs esat varonīgi cilvēki! Jūs bijāt okupācijā vairāk nekā astoņus mēnešus. Bez ziņām. Bez sakariem. Atrauti no Ukrainas.

Tūkstošiem no jums izgāja akcijās pret “rašistiem”. Jūs nezinājāt, vai to redz Ukrainā, vai to zina. Okupanti jums meloja, ka Ukraina jūs pameta un necīnīsies par jums. Bet jūs ticējāt un, neskatoties ne uz ko, sagaidījāt.

Hersonas seju caurumo šāviņi un atlūzas, bet galvenais, ka Jauno gadu sagaidām brīvi un kopā, zem zili-dzeltenajiem karogiem.

Visu atjaunosim, visu uzbūvēsim no jauna! Tāpat kā Čerņihivu, Zaporižju, Kramatorsku un Bahmutu.

Tie, kas kļuvuši par patvēruma vietu miljoniem ukraiņu – Rivne, Ivanofrankivska, Ternopiļa, Vinnica.

Es jums pateicos! Tie, kas saņem un nodod miljoniem tonnu palīdzības no Eiropas un pasaules: Ļviva, Užgoroda, Černovci, Lucka. Paldies!

Tie, kas evakuācijā pieņēma uzņēmumus, universitātes: Hmeļņicka, Žitomira, Kropivnicka, Poltava, Čerkasi. Es jums pateicos!

Un tie, kas gaida Ukrainu. Un noteikti sagaidīs. Donbass, Luhanska, Krima. Pateicoties jums, mūsu karotāji!

Un, protams, Kijivas apgabals, Kijiva ir mūsu sirds, kas vienmēr pukst, pateicoties jums, visi mūsu ukraiņi!

Mēs visi esam viena ģimene. Viena Ukraina.

Šis ir gads, kad Ukraina ir mainījusi pasauli. Bet pasaule – atklājusi Ukrainu.

Mums teica: kapitulācija. Mēs izvēlējāmies pretuzbrukumu! Mums teica iet uz piekāpšanos un kompromisiem. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO.

Pasaule sadzirdēja Ukrainu. Eiropas Parlaments, Bundestāgs, Apvienotās Karalistes parlaments, Knesets [Izraēlas parlaments], ASV Kongress.

Pasaule ir sajutusi Ukrainu. Ukraina ir medijos. Cilvēku sirdīs. “Google” topā.

Pasaule ieraudzīja Ukrainu. Galvenajos laukumos Toronto, Ņujorkā, Londonā, Varšavā, Florencē, Sidnejā, citās pilsētās.

Ukraiņi pārsteidz. Ukraiņiem aplaudē. Ukraiņi iedvesmo.

Vai ir kas tāds, kas mūs var nobiedēt? Nē. Vai ir kāds, kas mūs var apturēt? Nē.

Jo mēs visi esam kopā.

Lūk, par ko mēs karojam. Viens par otru.

Vislabākais salūts mums ir okupantu noliktavās. Labākā dāvana – skaitļi ģenerālštāba ziņojumā [par kritušajiem okupantiem].

Mēs īsti nezinām, ko nesīs jaunais, 2023. gads. Bet esam gatavi visam.

Jauni sasniegumi? Mēs būsim laimīgi. Jauni sitieni? Mēs būsim nelokāmi. Cīņas turpinājums? Cīnīsimies. Un, kad uzvarēsim – apskausimies.

Mīļie ukraiņi!

Atlikušas dažas minūtes līdz Jaunajam gadam. Es gribu mums visiem tagad novēlēt vienu — uzvaru. Un tas ir galvenais. Viens novēlējums visiem ukraiņiem.

Lai šis gads ir atgriešanās gads! Mūsu cilvēku atgriešanās. Karavīrus pie savām ģimenēm. Gūstekņus – uz savām mājām. Bēgļus — uz savu Ukrainu.

Mūsu zemju atgriešanās. Un uz laiku okupētie kļūs uz visiem laikiem brīvi.

Atgriezties ierastajā dzīvē. Līdz laimīgām minūtēm bez komandantstundas. Uz priekiem bez trauksmes sirēnām.

Lai atgūtu to, kas mums nozagts. Mūsu bērnu bērnību, mūsu vecāku mierīgās vecumdienas.

Lai brīvdienās mazbērni atbrauktu pie vecvecākiem. Pēc arbūziem Hersonā. Un pēc ķiršiem Melitopolē.

Lai mūsu pilsētas būtu brīvas. Mūsu draugi – uzticīgi.

Un lai atskaitēs pie 100 000 iznīcināto ienaidnieku, tūkstošiem iznīcinātās Krievijas tehnikas vienību parādītos galvenais cipars un galvenie panākumi — 603 628 kvadrātkilometri.

Neatkarīgās Ukrainas teritorija, kāda tā bija kopš 1991. gada. Kāda tā būs vienmēr.

Lai to visu atnes jaunais gads! Mēs esam gatavi par to cīnīties. Tāpēc mēs visi esam šeit. Es esmu šeit. Mēs esam šeit. Jūs esat šeit. Viss ir šeit. Mēs visi esam Ukraina.

Slava Ukrainai!

Laimīgu jauno gadu!