Aiz propagandas priekškara: Krievija karojot pret neticīgajiem un Sātanu

Krievija savā līdzšinējā kara taktikā rīkojas pilnīgā saskaņā ar bēdīgi slaveno Makjavelli principu - mērķis attaisno līdzekļus. Līdz ar to okupantiem šķita pilnīgi pareizi un "humāni" Ziemassvētkos ar raķetēm apšaudīt Ukrainas pilsētas, nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par to rakstīja: "Sociālie tīkli, visticamāk, atzīmēs šīs fotogrāfijas kā "sensitīvu saturu". Taču tas nav sensitīvs saturs - tā ir Ukrainas un ukraiņu īstā dzīve. Tie nav militārie objekti. Tas nav karš saskaņā ar definētajiem noteikumiem. Tas ir terors, tā ir nogalināšana iebiedēšanas un baudas dēļ." Tikmēr raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" tā dalībnieki visi kā viens apgalvo: tā tiem ukraiņiem vajag, tas viņiem par astoņus gadus ilgušo "genocīdu" Donbasā.

Līdztekus, protams, divi citi galvenie notikumi, kas guva plašu atspoguļojumu propagandas raidījumos, bija Zelenska vizīte ASV un Putina runa Krievijā, kurā viņš pasludināja būtisku Krievijas armijas kaujasspēju palielināšanas doktrīnu un aktualizēja kodolieroču triādes nozīmi.

Izņirdz Zelenski un Baidenu

Propagandistiem Ukrainas prezidenta vizīte ASV, tikšanās ar šīs lielvalsts prezidentu Džo Baidenu un Kongresa uzrunāšana bija kā vērsim sarkana lupata. Lai šī vēsturiskā un simbolisma pilnā notikuma nozīmi mazinātu, ideoloģiskie darboņi izvēlējās primitīvu, bet drošu taktiku - par to visu paņirgāties un Krievijas sabiedrībai gan Zelenski, gan ASV augstākās amatpersonas iztēlot kā smieklīgus klaunus.

Ukrainas prezidenta vizīte, protams, tika pasniegta kā PR akcija, tika norādīts, ka Zelenskis aizbraucis pie saviem saimniekiem. Attiecībā uz Zelenski tika lietoti tādi apzīmējumi kā "komediants", "KVN kluba dalībnieks", viņam tika ieteikts uzdāvināt jaunu kreklu, jo viņš kopš kara sākuma taču visu laiku staigā vienā un tajā pašā zaļajā kreklā, kas noteikti esot netīrs un smirdīgs. Kāda Krievijas domes deputāte izteicās, ka viņa negribētu Zelenskim pat pieskarties, jo viņš izsaucot fiziska riebuma sajūtu. Zelenskis tika arī salīdzināts ar kādreizējo Nikaragvas diktatoru Anastasio Samoso Garsiju (1936-1956), par kuru ASV prezidents Franklins Rūzvelts esot teicis: "Viņš varbūt ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls."

Taisnības labad jāatzīst, ka, līdztekus nievām, Zelenskim tika veltīti arī absurdi un ļoti nopietni apvainojumi. Piemēram, viņš tika saukts par ukraiņu tautas slepkavu, jo ir piekritis ASV sākto karu pret Krieviju izcīnīt ar Ukrainas rokām. Propagandas darboņus nevienā brīdī, izsakot šādus apgalvojumus, nemulsināja tas, ka nevis ASV uzbruka Krievijai, bet Krievija pati neattaisnoti iebruka neatkarīgā valstī.

Savukārt par ASV prezidentu tika ironizēts, ka viņš noteikti nesaprata, kas tas tāds, kas atbraucis vizītē, bet ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi konsekventi tika dēvēta par vecu vecenīti. Propagandisti plaši rādīja sižetu, kur Zelenskis Pelosi pasniedz Ukrainas karogu un Pelosi pieglauž Zelenska roku savam vaigam. Propagandisti to nekavējoties nodēvēja par "merzostj" jeb riebeklību. Neiztika arī bez viltus ziņām, proti, tika rādīta viltus fotogrāfija, kurā redzams, kā Baidens ar roku pieķēries Zelenska pēcpusei.

Savukārt par ieroču, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", piegādi Ukrainai un finansiālo palīdzību propagandisti vēstīja, ka īstenībā tas viss esot ļoti nenozīmīgi, jo Zelenskis ne tuvu neesot dabūjis visu prasīto un ASV palīdzība Ukrainai tika maldīgi iztēlota kā niecīga un nesvarīga, kā tāda, kas noteikti nespēs ietekmēt kara gaitu. Tiesa, Rietumu militārie analītiķi apgalvo pilnīgi pretējo un ir skaidrs, ka "Patriot" piegāde Ukrainai ir militāri ļoti svarīga.

Viens no ievērojamākajiem ASV vēsturniekiem, kas specializējies Centrāleiropas un Austrumeiropas vēsturē, Jēlas universitātes profesors Timotijs Snaiders Zelenska vizītes kontekstā norādīja, ka visa Rietumu pasaule ir Ukrainas parādnieki. "Man personīgi lielākais parāds attiecas uz brīvību. Šo vārdu mēs, amerikāņi, lietojam diezgan bieži, taču dažreiz mēs zaudējam izpratni par to, ko tas patiesībā nozīmē. Apmēram pēdējos 30 gadus mums ir piemitis ļoti slikts ieradums uzskatīt, ka brīvība ir kaut kas tāds, ko mums sniedz lielāki spēki, piemēram, kapitālisms. Tā vienkārši nav taisnība, un ticība tam ir padarījusi mūs mazāk brīvus. Vienmēr būs tā, ka brīvība ir atkarīga no riskantiem centieniem pretstāvēt lielākiem spēkiem. Citiem vārdiem sakot, brīvība vienmēr būs atkarīga no ētiskas apņemšanās veidot citu un labāku pasauli, un tā vienmēr cietīs, ja paļausimies, ka pasaule darīs darbu mūsu vietā."

Kodolieroči kā suverenitātes garants

Atšķirībā no pārējās pasaules Kremlis agresīvi izplata naratīvu, ka ir sācies Trešais pasaules karš, kurā pret Krieviju karo 50 valstis. Dažādi militārie eksperti publikai cenšas iegalvot, ka Krievijas armija ir savā labākajā formā un pilna kaujas spara, tāpat tiek stāstīts, ka pretēji Rietumiem, kuriem izsīkst ieroču krājumi, Krievijai ieroču, turklāt vismodernāko, esot pārpārēm. Neviens no šiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai. Krievija Ukrainā karo ar ļoti veciem un neprecīziem ieročiem, daži lietotie ložmetēji pat ir no Pirmā pasaules kara. Cita lieta, ka Krievija ir ļoti aktivizējusi savu kodolarsenālu, un, piemēram, kodolraķete "Yars" ir izvietota kaujas gatavībā.

Putins savā 21. decembra runā paziņoja, ka Krievijas armija tiks palielināta par 30%, sasniedzot 1,5 miljonus karavīru. Propagandisti to uztvēra ar gavilēm, norādot, ka tik lielai valstij kā Krievija ar tik daudziem ienaidniekiem maza un kompakta armija neesot piemērota. Tāpat par vēsturisku tika nodēvēts Putina paziņojums par kodolieroču triādes (bumbvedēji, ballistiskās raķešu zemūdenes un starpkontinentālās ballistiskās raķetes) sagatavošanu kaujas gatavībā. "Kodolieroči ir Krievijas suverenitātes garants," paziņoja Putins, tādējādi pilnībā atgriežoties Aukstā kara retorikā. Putins arī kārtējo reizi vainoja Rietumus tajā, ka pēc PSRS sabrukuma tie nav ļāvuši Krievijai izveidot labas attiecības ar nozīmīgu savas tautas daļu, ar to domājot ukraiņus. Krievijas prezidents melīgi apgalvoja, ka iebrukums Ukrainā esot noticis "piespiedu kārtā", uz to izprovocēja ASV un tas bija nepieciešams Krievijas suverenitātes aizstāvēšanai.

Tomēr Putins jutās spiests taisnoties publikai par lēno kara gaitu un pauda, ka tā netiek intensificēta, lai izvairītos no dzīvā spēka zaudējumiem. Tādēļ izmantotā taktika iet soli pa solim, kā "vistai knābājot graudus pa vienam". Reālo faktu fonā tas gan izklausās tikai pēc aizbildinājumiem un ciniskas faktu sagrozīšanas. Ja krievu armijai būtu iespējas intensificēt kara gaitu, tā to darītu, neraugoties ne uz kādiem zaudējumiem. Taču krieviem šādu iespēju nav.

Kā norāda ASV "Kara pētījumu institūts" (ISW), Krievijas armija vēl joprojām atrodas aizstāvības pozīcijās un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tā varētu sākt pretuzbrukumus. Jāatgādina, ka Krievijas karaspēks jau vairākus mēnešus mēģina ar lieliem spēkiem ieņemt Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā, taču pagaidām bez būtiskiem panākumiem. Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs paziņojis, ka Bahmutas apkaimē ir krituši tūkstošiem Krievijas karavīru. ISW analītiķi prognozē, ka Krievijas spēkiem turpmāk būs arvien grūtāk uzturēt augstu uzbrukuma operāciju tempu Bahmutas apkaimē un tie var mēģināt uzsākt taktisku vai operatīvu pauzi. Eksperti arī raksta, ka Krievijas karaspēka operatīvās spējas pie Bahmutas varētu ietekmēt privātā algotņu grupējuma "Vagner" lielie dzīvā spēka zaudējumi. Ir izskanējusi informācija, ka sliktās apgādes dēļ "Vagner" savervētajiem kaujiniekiem trūkst nepieciešamā ekipējuma, tāpēc viņus sūtot cīņās bez aizsargķiverēm un bruņuvestēm.

Pazīstamais britu politologs un rakstnieks Marks Galeoti intervijā "Deutsche Welle" uz jautājumu, vai Putinu gaida sakāve, uzsver: "Pilnīgi noteikti. Atklāti sakot, ir tikai jautājums, kā izskatīsies sakāve. Putins joprojām cer, ka viņam izdosies pārspēt Ukrainu un Rietumus, norādot, ka šis ir karš, kas turpināsies ilgu laiku, ka viņš vajadzības gadījumā var turpināt iesaistīt konfliktā Krievijas iedzīvotājus. Bet būtība ir tāda, ka viņiem nav izdevies ieņemt Kijevu, viņiem nav izdevies patiešām paplašināt savu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Viņiem ir Krimas koridors, bet tas tagad ir apdraudēts. Un, protams, viņiem jau bija jāatkāpjas no Hersonas."

Nogalina ar Dieva vārdu uz lūpām

"Gan Irānas, gan Krievijas režīmi savu slepkavniecisko uzvedību raksturo kā Dieva aizstāvību," raksta Snaiders. To pilnībā apliecina propagandistu ideoloģiskie vēstījumi. Solovjovs aizvien biežāk atkārto, ka Krievija karo ar Sātanu, kuru pārstāv Ukraina un plašākā nozīmē visa Rietumu civilizācija. Krievijas armijas čečenu specvienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs pauda, ka Krievija uzvarēs, jo tās pusē ir Dievs, un Dievs nevar zaudēt. Gribot negribot, prātā nāk uz vērmahta karavīru jostām rakstītais "Gott mit uns" jeb "Dievs ir ar mums".

Krievu propagandistiem, protams, nepaslīdēja neievērots, ka Ukraina šogad pirmo reizi Ziemassvētkus svin pēc Rietumu pasaules kalendāra. Līdz ar to tika paziņots, ka Ukraina ir "nodevusi" pareizticīgo pasauli. Tika rādīti kadri, kā ukraiņi ar svecēm rokā sapulcējušies Ziemassvētku vakarā, nekavējoties paziņojot, ka tas atgādina Kukluksklana saietu. Un to saka pareizticīgās kultūras pārstāvji, kuru baznīcas rituālos svecēm un to likšanai pie svēto ikonām ir tik milzīga nozīme!

Propagandas raidījumos neiztika arī bez sižeta, kurā redzams, kā bataljona "Azov" vīri Ziemassvētku vakarā kurina milzīgu ugunskuru, kas veidots kā vikingu kuģis. Tas tūlīt tika klasificēts kā pagānisks rituāls, tika runāts par elkdievību un Sātana pielūgšanu. Vairāki raidījuma dalībnieki uzsvēra, ka tas tikai nozīmē, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir bijis ļoti savlaicīgs, lai nepieļautu izplatīties elkdievības un pagānisma bacilim. Tā teikt, islāma fundamentālisma vai viduslaiku Eiropas krusta karu labākajās tradīcijās uzsākts karš pret neticīgajiem. Un to 21.gadsimtā visā nopietnībā pauž sekulāras valsts televīzijā.