Aiz priekškara: propagandisti uztraukti par Krievijas sabiedrības krišanu izmisumā

Līdztekus neveiksmēm frontē propagandisti aktīvi apspriež kodolkara draudus. Kaut gan ar kodolieroču lietošanu draudējis tikai Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, propagandisti melīgi apgalvo, ka šādus draudus izsakot ASV. Arī šeit ir noticis zināms pavērsiens - vairs netiek tik daudz runāts par "kolektīvajiem Rietumiem" kā "visa ļaunuma sakni", bet tiek klāstīts, ka konfrontācija notiek tieši ar ASV. Jāņem vērā, ka Krievijas sabiedrībā tieši ASV, nevis Eiropa, vēsturiski kopš aukstā kara laikiem ir bijusi lielākais ienaidnieks, pret kuru uzkurināt naida jūtas ir ārkārtīgi vienkārši. Tiesa vienlaikus gan tiek apgalvots arī tas, ka tieši Eiropa ar Vāciju priekšgalā šobrīd "dejo valsi ar fašisma ideoloģiju".

Ukrainu dēvē par teroristisku valsti

Pagājušajā sestdienā, 8.oktobrī, notikušos sprādzienus uz Krimas tilta, kā rezultātā tas daļēji sabruka, plaši apsprieda svētdienas, 9.oktobra, raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu", kur tika paziņots, tostarp atsaucoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka notikušais uz Krimas tilta ir vērtējams kā terora akts un Ukraina ir jāpasludina par teroristisku valsti. Šādi paziņojumi, protams, ir absolūta liekulība, jo tieši propagandisti nenogurstoši ir aicinājuši nodarboties ar terorismu, iznīcinot Ukrainas civilo infrastruktūru un atstājot valsti bez elektrības. Kopā ar šiem aicināmjumiem ticis apgalvots, ka kara laikā tādu civilās infrastruktūras objektu nemaz neesot. No tā izriet, ka propagandistu ieskatos Ukrainas infrastruktūras iznīcināšana ir apsveicama, jo tas ir leģitīms mērķis, taču ukraiņu veiktie uzbrukumi krievu infrastruktūrai ir terorisms.

Zīmīgi, ka viens no galvenajiem propagandistiem Solovjovs saistībā ar Krimas tilta spridzināšanu izplūda dusmu izvirdumos, ka drošības dienesti, kas apsargāja tiltu, kaut ko tādu ir pieļāvuši. Citi viņa raidījuma dalībnieki pauda, ka ukraiņi apzināti uzbrūk Krievijas simboliem, lai salauztu Krievijas sabiedrības "varonīgo garu". Solovjovs arī atsaucās uz Ļeņina paziņojumu, ka "karš ir jāsāk pa īstam vai arī to nedrīkst karot vispār", un aicināja uz masveida triecienu kampaņu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.

Tikmēr ASV Kara pētījumu institūts (ISW) raksta: "Uzbrukums Kerčas šauruma tiltam kopā ar nesenajām Krievijas militārajām neveiksmēm un daļēju mobilizāciju ir izraisījis tiešu Krievijas karojošās nacionālistu kopienas kritiku pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kremli." ISW analītiķi norāda, ka vairāki blogeri pauž, ka Putinam ir jāatriebjas par sprādzienu uz Kerčas šauruma tilta, lai viņa klusēšana netiktu uztverta kā vājums. Tieša Putina kritika no šīs kopienas ir gandrīz bezprecedenta. Mikroblogeri turpina paust milzīgu atbalstu Putina mērķiem Ukrainā un līdz šim vainojuši neveiksmēs Krievijas militāro pavēlniecību vai Krievijas Aizsardzības ministriju. Pašreizējā prokara nometnes kritika, kas vērsta pret Krievijas prezidentu, ISW ieskatā, var liecināt par pieaugošām šaubām par Putina spēju sasniegt solīto mērķi - "denacificēt" Ukrainu. ISW arī min, ka laikraksta "Komsomolskaja Pravda" žurnālists un Krievijas rezerves pulkvedis Viktors Baraņecs atbildību par sprādzienu uz Krimas tilta novēlis uz Krievijas drošības dienestiem, kurus viņš nosauca par nodevējiem.

Savukārt analītiskās pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" vadošais eksperts Hristo Grozevs raksta, ka pilnībā piekrīt kāda Krievijas propagandista un tā sauktā kara korespodenta sociālajos tīklos paustajam: "Stulbākais, ko tagad var izdarīt, ir sākt mierināt valsti, apliecinot, ka nekas briesmīgs nav noticis. Ir noticis. Jā, tilts nav pilnībā sabrucis, jā, tas ir pakļauts restaurācijai, jā, caur atbrīvotajām teritorijām tiks iesaistītas citas loģistikas ķēdes. Bet kurš tagad garantēs viņu drošību? Notikušajam ir vairāki aspekti. Vispirms hoholi, izmantojot tipisku teroristu taktiku, trāpīja simbolam. Krimas tilts ir simbols tam, ka pussala ir droši iekļauta mātē Krievijā un nekas to no tās neatraus. Krimas tilts galvenokārt ir militārā loģistika, kas apgādā mūsu grupu Hersonas virzienā. Uz jau tā ne pārāk labvēlīgas situācijas pie Hersonas fona teroraktu var uzskatīt par pēdējo otas triepienu pirms iebrukuma reģiona centrā. Tad jau tālāk sekos Zaporižja un Krima.

Uzbrūk Ukrainas pilsētām

Pēc Krimas tilta sprādzieniem 10. oktobra rīts atnesa ziņas par Krievijas veiktām vairāku Ukrainas pilsētu, tostarp, Kijivas apšaudēm. NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, to komentējot, norāda: "Pēdējos mēnešus Krievija ļoti taupīja savas precīzās raķetes. Šodien izlietoja minimums 100 (ne) precīzās raķetes bez jebkāda militāra efekta. Tāpēc nav šaubu, kurš deva pavēli uzbrukumiem un kuram Krimas tilts bija ļoti svarīgs."

Savukārt Grozevs teic: "Krievija jau n-to nakti pēc kārtas turpina Zaporižjas dzīvojamo ēku iznīcināšanu - nepārprotami tas nav nekas cits kā terorisms - vairāku dienu atkārtota dzīvojamo māju iznīcināšana, kam acīmredzami nav militāras leģitimitātes."

"Rīts ir grūts," pirmdienas rītā video uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka Krievijas triecieni skāruši enerģētikas objektus 12 reģionos visā valstī. "Viņi vēlas paniku un haosu, viņi vēlas iznīcināt mūsu enerģētikas sistēmu. Viņi ir bezcerīgi."

Krievi gaida rezerves

Visu aizvadīto nedēļu, kura iesākās ar lieliem Krievijas armijas zaudējumiem Hersonas virzienā, "kara korespondenti", nenoliedzot zaudējumus, centās sabiedrību pārliecināt, ka nekas briesmīgs nav noticis, ka karš noteikti nav zaudēts. Smieklīgi izskanēja apgalvojumi, ka zaudētās teju 20 teritorijas Hersonas apgabalā esot nenozīmīgas, un visi cilvēki no tām ir aizbēguši. Tajā pašā laikā propagandisti bija spiesti atzīt, ka stratēģiskā iniciatīva ir ukraiņu pusē un tuvākās divas nedēļas būšot ļoti smagas. Tika apgalvots, ka līdz ar iesaukto mobilizēto, kas ir ap 300 000 vīru, ierašanos kara gaita izmainīšoties un krieviem būšot lielāki panākumi. Te gan jāteic, ka Rietumvalstu analītiķi, arī Sārts, jau ir vairākkārt pauduši, ka vāji ekipētie un slikti apmācītie mobilizētie kara gaitu nemainīs un Krievijas armijas kaujas spējas un efektivitāti nevairos.

Nedēļas nogalē "kara korespondenti" jau ziņoja par frontes "stabilizēšanos", kas ir visai pārsteidzīgs apgalvojums. Sārts šajā kontekstā 7.oktobrī rakstīja: "Krievija šo karu zaudēs. Šobrīd tas ir neizbēgami. Ukrainas uzsāktie uzbrukumi turpināsies, Krievijai nav nedz tehnoloģiju, ne komandieru, ne apgādes ko likt pretī. Viss, ko redzam ar mobilizāciju, rāda, ka tā situāciju neglābs, iespējams pasliktinās."

ISW 9.oktobrī ziņoja, ka Ukrainas spēki turpina virzīties uz austrumiem no Oskilas upes Luhanskas apgabala virzienā un ir iekļuvuši Stelmahivkā (apmēram 18 km uz rietumiem no Svatoves). Savukārt Krievijas spēkiem bija neveiksmīgs uzbrukums Burdakai Harkovas apgabalā. Jāpiebilst, ka Ukrainas avoti ziņo, ka Krievijas okupācijas varas iestādes pārceļ savas ģimenes no Hersonas apgabala uz Krimu un no Starobiļskas uz Luhansku.

Brīdina par opozicionāru slepkavībām

Krievu propagandistiem kā medus maize bija raksts laikrakstā "New York Times", kur kāds avots no ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes nopludināja informāciju, ka par krievu fašisma ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas Duginas nāvi atbildīga ir Ukraina. Propagandisti nekavējās paziņot, ka tas esot apliecinājums arī tam, ka zemūdens sprādzieni "Nord Stream" sistēmā neesot Krievijas roku darbs un visas pretenzijas pret Krieviju esot safabricētas. Tāpat propagandistu ieskatā minētais ASV anonīmā avota paziņojums esot kārtējais pierādījums tam, ka arī par Sergeja Skripaļa un Aleksandra Ļitviņenko indēšanu nekādā gadījumā atbildīga neesot Krievija. Paziņojums par Duginas nāvi, protams, bija vēl viens iemesls, lai turpinātos histēriskie apgalvojumi par Ukrainu kā teroristisku valsti, kas rīkojas saskaņā ar ASV instrukcijām. Propagandisti arī metās apgalvot, ka drīzumā varot sagaidīt Krievijas opozicionāru slepkavības, kurās ASV centīšoties apsūdzēt Krieviju. Īpaši apdraudēts esot opozicionārs Iļja Ponomarenko.

Turpinās gāzes šantāža

Kremļa ideologi triumfējoši ziņo par Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC lēmumu samazināt naftas ieguvi, kas neizbēgami palielinās cenas. Tas propagandistiem kalpo par iemesls apgalvojumiem, ka lielākā daļa trešo valstu ir Krievijas pusē un neatbalsta Rietumus. Kā pozitīvais piemērs tiek minēta Sauda Arābija, pateicoties kurai, pieņemts lēmums par naftas ieguves samazināšanu. Tāpat krievi atkārtoti klāsta, ka Eiropas Savienības (ES) centieni noteikt gāzes cenas rezultēsies ar to, ka Krievija atteiksies piegādāt Eiropai gāzi, kas, viņuprāt, novedīs pie ES ekonomiskā sabrukuma.

Propagandisti vēl joprojām cenšas Krievijas sabiedrību pārliecināt, ka valsts var iztikt bez Rietumu naudas par dabasgāzes piegādēm, bet Eiropa bez krievu energoresursiem gan nevarot iztikt. Dažādi "ekonomisti" apgalvo, ka Krievija savu dabasgāzi var eksportēt uz trešajām valstīm, piemēram, Indiju, tāpēc Eiropas tirgus zaudējums neesot kritisks. Tiesa, tiek noklusēts, ka trešās valstis par Krievijas dabasgāzi maksā par 30% mazāk nekā Eiropā, tādējādi būtiski samazinot Krievijas ieņēmumus.