foto: AP/Scanpix
Bulgārija un Ziemeļmaķedonija paraksta protokolu, kas izbeidz ilgstošo kaimiņvalstu strīdu
Sarunas ar Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos ES bija paredzēts sākt 2020.gadā
Pasaulē
2022. gada 17. jūlijs, 18:50

Bulgārija un Ziemeļmaķedonija paraksta protokolu, kas izbeidz ilgstošo kaimiņvalstu strīdu

Jauns.lv / LETA

Ziemeļmaķedonija un Bulgārija parakstījušas protokolu par vadlīnijām, kas izbeidz ilgstošo kaimiņvalstu strīdu un paver ceļu Skopjei sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministrs Bujars Osmani un Bulgārijas ārlietu ministre Teodora Genčovska svētdien Sofijā parakstīja atbilstošu protokolu.

Protokola parakstīšanas mērķis ir atrisināt divpusējos strīdus, jo īpaši attiecībā uz vēstures interpretāciju un etnisko bulgāru tiesībām Ziemeļmaķedonijā.

Sarunas ar Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos ES bija paredzēts sākt 2020.gadā, tomēr Bulgārija noteica veto sarunu sākšanai, vēloties panākt, lai Ziemeļmaķedonija dažas kopīgās vēstures daļas interpretē atbilstoši Sofijas oficiālajam skatījumam, atzīstot savas tautas un valodas bulgārisko izcelsmi.

Bulgārija ir ES dalībvalsts kopš 2007.gada.

Šā gada pirmajā pusē Francija bija ES prezidējošā valsts un izstrādāja kompromisa vienošanos.

Sestdien to apstiprināja Ziemeļmaķedonijas parlaments, bet Bulgārijas parlaments vienošanos apstiprināja jūnijā.

Medijos izskanējis, ka protokolā paredzēts mainīt mācību grāmatu tekstus un pieminekļu uzrakstus, lai tie atbilstu vēstures redzējumam, par kuru vienojušās abas puses.

Saskaņā ar priekšlikumu, kuru jūnijā izteica Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ziemeļmaķedonija apņemas grozīt savu konstitūciju, tās preambulā atzīstos bulgāru minoritāti, kā arī aizsargāt minoritāšu tiesības un aizliegt tā dēvēto naida runu.

Iepriekš Ziemeļmaķedonijas ceļu uz ES un NATO bloķēja Grieķija, kura iebilda pret valsts agrāko nosaukumu Maķedonija, uzstājot, ka šis nosaukums slēpa Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.