Vācijas kanclers: Krievijas agresijai pret Ukrainu sekotu tūlītējas sankcijas

Kā viņš izteicies pirms jaunnedēļ gaidāmās vizītes abās valstīs, šīs sankcijas ir rūpīgi sagatavotas un tās stātos spēkā nekavējoties sadarbībā ar Vācijas sabiedrotajām Eiropā un NATO.

Pēc viņa teiktā, iespējamais konflikts uzskatāms par "ļoti ļoti nopietnu apdraudējumu mieram Eiropā".

Šolcs gatavojas pirmdien doties uz Kijevu un tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet otrdien ierasties Maskavā, kur viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Kā norādījis kanclers, lai atrastu izeju no krīzes, jāizmanto dažādi starptautiskie formāti.

"Ukraina var būt droša, ka mēs parādīsim vajadzīgo solidaritāti, kā esam to darījuši," viņš paziņojis, norādot, ka Vācija sniegusi un turpinās sniegt Ukrainai ekonomisko palīdzību.

Avots Vācijas valdībā svētdien atzinis, ka spriedze sasniegusi kritisku punktu un situācija uzskatāma par ļoti bīstamu. Tas arī norādījis, ka Vācija joprojām nepieļauj letāla bruņojuma piegādi Ukrainai, bet apsver iespēju sniegt tai lielāku finansiālo atbalstu.

Kopš Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, Berlīne Ukrainai sniegusi palīdzību divu miljardu eiro apmērā, bet pēdējo nedēļu laikā Vācija kritizēta par nepietiekamu stingrību pret Krieviju pašreizējās krīzes apstākļos.

Svētdien Ukrainas vēstnieks intervijā Vācijas sabiedriskajam radio aicināja Berlīni "noņemt savai Ukrainas politikai Krievijas brilles, jo tās aizmiglo skatu".

Tikmēr Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kas svētdien pārvēlēts amatā uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu, paziņojis, ka Krievija ir atbildīga par kara draudiem, un aicinājis savu valsti šai situācijā būt izlēmīgai.

"Mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu, tas jāpanāk dialogā un, ja vajadzīgs, ar nepārprotamiem vārdiem, atturēšanu un izlēmību," viņš uzsvēris, vienlaikus aicinot Putinu "atlaist vaļā cilpu ap Ukrainas kaklu un pievienoties centieniem saglabāt mieru Eiropā".