Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Grupējumā, kura dalībniekus aizturējuši Ukrainas drošības dienesta (UDD) operatīvie darbinieki, bijis arī Krievijas pilsonis. Bandu koordinējuši Krievijas specdienesti, pārliecināts ir UDD. (Foto: Ekrānuzņēmums no UDD oficiālā "Telegram" konta)

Mērķis - destabilizēt situāciju: Ukrainā aiztur labi bruņotu Krievijas specdienestu vadītu laupītāju bandu 15

Pasaulē
25. janvārī 16:48 2022. gada 25. janvārī 16:48
  Jauns.lv
Ukrainas drošības dienests (UDD) veicis kārtējo operāciju, kura, kā apgalvo dienests, uzskatāmi demonstrē Krievijas pastiprināto iesaisti dažādu incidentu un uzbrukumu plānošanā Ukrainas teritorijā pēdējās nedēļās.

Šonedēļ vērienīgas operācijas laikā Žitomirā un Harkovā neitralizēta Krievijas specdienestu koordinēta organizētā noziedzīgā grupa.

Starp aizturētajām personām atņemtajām mantām ir bijusi sprādzienbīstama ierīce, kājnieku ieroči un munīcija.

Saskaņā ar UDD teikto, grupējums gatavojās veikt vairākas vērienīgas laupīšanas. Dienests apgalvo, ka šādu aktivitāšu patiesais mērķis – destabilizēt situāciju Ukrainas reģionos.

Noskaidrots, ka grupu organizējuši divi vietējie iedzīvotāji, no kuriem vienam ir Krievijas pilsonība.

Piesedzoties ar iespējamu darbošanos apsardzes firmā, personas vervējušas bandas locekļu “kandidātus”, savā ziņojumā pauž UDD. Izmantoti arī sakari vietējās noziedznieku aprindās.

Saistītās ziņas

Ukrainas prezidents aicina pilsoņus saglabāt mieru
ASV nosaka trauksmes gatavību 8500 karavīriem saistībā ar saspīlējumu Ukrainā 4
ES nesekos ASV paraugam un neizvedīs diplomātu ģimenes no Ukrainas 1

Veicot abu grupējuma organizatoru dzīvesvietu pārmeklēšanu, UDD, cita starpā, uzgāja īpašas ierīces radiofrekvenču slāpēšanai, rakstiskā veidā noformētus plānus laupīšanām, saziņas ierīces, datortehniku un elektroniskas ierīces, kuras saturot pierādījumus par nelikumīgu darbību.

Daļa no mantām, kuras konfiscētas laupītāju bandas organizētāju dzīvesvietās. Starp tām ieroči, munīcija un saziņas ierīces. (Foto: Ekrānuzņēmums no UDD oficiālā "Telegram" konta)

Kriminālprocesa ietvaros tiek veiktas neatliekamas izmeklēšanas un operatīvās darbības, lai noskaidrotu visus likumpārkāpumu apstākļus un sauktu vainīgos pie atbildības.

Vai Krievijas specdienesti organizē viltus spridzināšanas draudus?

Jauns.lv iepriekš ziņoja, ka Ukrainas drošības iestādes ilgākā laika posmā ir arī identificējušas lielu skaitu dažādu viltus spridzināšanas draudu gadījumu.

Arī šajos incidentos speciālisti saskata Krievijas specdienestu aktivitātes un rokrakstu.

Drošībnieki nesen publicētā ziņojumā to nodēvējuši par vienu no hibrīdkara elementiem. Tā mērķis esot palielināt spiedienu uz Ukrainu un tās valsts iestādēm.

Ja 2021. gada laikā UDD fiksēja vairāk nekā 1100 apzināti veiktus, nepatiesus anonīmus ziņojumus, tad kopš 2022. gada sākuma vien Ukrainas policija jau saņēmusi vairāk nekā 300 šādu zvanu.

Pagaidām neviens no UDD aplūkotajiem izsaukumiem pēc rūpīgām pārbaudēm nav apstiprinājies kā pamatots.

UDD sadarbībā ar policiju un citām iestādēm aktīvi cīnās pret šādām izpausmēm.

Kopš 2021. gada sākuma konstatēti 313 cilvēki, kuri veikuši šāda veida zvanus, teikts dienesta paziņojumā presei. UDD esot pamats uzskatīt, ka aiz daļas šo izsaukumu un to veicēju stāv Krievijas specdienesti.

“Agresora valsts specdienestu mērķis ir acīmredzams – radīt papildu spiedienu uz Ukrainu, sēt sabiedrībā satraukumu un paniku. Diemžēl šādas informatīvas un psiholoģiskas operācijas ir mūsdienu hibrīdkaru realitāte,” teikts UDD paziņojumā, “Uzbrucēji mēģina sūtīt ziņojumus, izmantojot programmatūru, kas, viņuprāt, nodrošina viņiem anonimitāti. Vienlaikus konstatēts, ka lielāko daļu ziņojumu sūtījuši interneta lietotāji, kas atrodas kaimiņvalstīs vai īslaicīgi okupētajās Doņeckas un Luhanskas teritorijās.”

Situācija pie Ukrainas robežas arvien saspringtāka

Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 karavīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens iepriekš aicināja Krieviju pierādīt pašas deklarēto, ka tai nav nodoma iebrukt Ukrainā, atvelkot no Ukrainas robežas tur izvietoto karaspēku.

"Esmu dzirdējis Krievijas amatpersonas sakām, ka viņiem nav nodoma iebrukt Ukrainā. Patiesībā Lavrova kungs to man atkārtoja šodien," Ženēvā pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu žurnālistiem sacīja Blinkens.

"Ja Krievija grib pārliecināt pasauli, ka tai nav agresīvu nodomu pret Ukrainu, ļoti laba vieta, kur sākt, būtu deeskalācija, atvelkot šos spēkus atpakaļ, aizvācot no Ukrainas robežas."

Blinkens arī sacīja, ka ASV jaunnedēļ dalīsies ar Krieviju ar savām idejām rakstiskā formā, vienlaikus paužot cerību par jaunām diplomātiskām aktivitātēm Ukrainas krīzes lietā pēc Ženēvas sarunām.

Citi šobrīd lasa

Koksaki vīrusa uzliesmojums skāris ļoti daudzus bērnus; ārste aicina būt piesardzīgiem
Mūsu dāmas uzrāda rekordus: vēl divas brašas zemgalietes nosvin 100. dzimšanas dienu
"Es zinu, ka nekad neizārstēšos no šī visa..." - krievu okupants, valdot asaras, sievai stāsta par Ukrainā redzētajām šausmām
Skatīt visus komentārus