FOTO: pirmie satelīta attēli pēc vulkāna izvirduma parāda Tongas salas noklātas ar pelnu segu

Jaunzēlande un Austrālija cenšas uz Tongu nosūtīt tīru dzeramo ūdeni un citas nepieciešamās preces, taču lidmašīnas nespēj nosēsties uz pelnu noklātajiem lidostu skrejceļiem.

Līdz šim ziņas par diviem bojāgājušajiem 

Līdz šim saņemtas ziņas par diviem bojāgājušajiem, tomēr pastāv bažas, ka patiesais skaits ir lielāks.

Viena no katastrofas upuriem ir 50 gadu vecā Lielbritānijas pilsone Andžela Glovere. Viņas brālis informējis, ka sieviete mirusi cunami, cenšoties glābt suņus no dzīvnieku patversmes, kas piederēja viņai un viņas vīram. Dzīvību zaudēja arī 65 gadus veca sieviete. 

Tongas mazākās salas cieta plašus postījumus – sagrauts vesels ciems un nopostītas daudzas ēkas. Tiek lēsts, ka stihija kopumā varētu būt skārusi līdz pat 80 tūkstošiem cilvēku. Postījumu patiesie apmēri aizvien nav zināmi, jo sakari ar ārpasauli ir traucēti. 

Eksperti prognozē ilgstošas sekas

Zemūdens vulkāna izvirdums, kas izraisīja cunami draudus visā Klusajā okeāna, ir izlaidis sēra dioksīdu un slāpekļa oksīdu – divas gāzes, kas, mijiedarbojoties ar ūdeni un skābekli atmosfērā, rada skābo lietu.

Visticamāk, ap Tongu vēl kādu laiku līs skābais lietus, ziņu aģentūrai “Reuters” prognozēja Oklendas universitātes vulkanologs Šeins Kronins.

Skābais lietus izraisa lielus postījumus ražai, tādējādi var ietekmēt Tongas galvenos pārtikas produktus, piemēram, kukurūzu, banānus un dārzā audzētos dārzeņus. “Atkarībā no tā, cik ilgi izvirdumi turpināsies, pārtikas pieejamība var būt apdraudēta,” sacīja Kronins.   

Zinātniekiem vēl būs jāveic pētījumi stihijas skartajās teritorijās, tomēr pieejamie satelīta attēli liecina, ka tās ir noklātas ar pelnu segu. Pelni okeānā var nopietni kaitēt jūras organismiem. Tongas ģeoloģijas dienests brīdinājis, ka jūras ūdens ir piesārņots ar toksiskām vulkāniskajām izplūdēm un ka zivis šajos ūdeņos ir saindētas vai indīgas.

Krītošie pelni var radīt nopietnus bojājumus arī koraļļu rifiem, kas jau pirms izvirduma bija apdraudēti. Jūras biologs Toms Šils ziņu aģentūrai “Reuters” norādīja, ka vulkāna izvirduma tiešās ietekmes zonā koraļļu rifi, iespējams, ir aprakti vai noklāti ar vulkānisko pelnu nogulsnēm. Turklāt šādu izvirdumu rezultātā ūdenī nonāk liels daudzums dzelzs, kas var veicināt zilaļģu un sūkļu augšanu, tādējādi bojājot rifus, sacīja Šils.

Jauns.lv jau ziņoja, ka sestdien, 15. janvārī, pēc spēcīga zemūdens vulkāna izvirduma Klusā okeāna valsts Tongas krastus sasniedza cunami. Sākotnējais izvirdums turpinājies astoņas minūtes, izsviežot gaisā vairāku kilometru augstumā pelnus un dūmus.

Sestdienas vulkāna izvirduma troksnis bija dzirdams daudzviet Klusā okeāna dienvidu daļā, kā tiek ziņots, arī Fidži, Jaunzēlandē un Austrālijā.

ANO ziņojis, ka Fidži tiek uzraudzīta gaisa kvalitāte, un iedzīvotājiem ir ieteikts lietus gadījumā neiet ārā, kā arī vilkt sejas aizsargmaskas.

Dabas katastrofa nodarījusi lielus postījumus valsts lielākās salas Tongatapu rietumu piekrastē un galvaspilsētā Nukualofā. Spriežot pēc satelīta attēliem, Tongatapu rietumu piekraste ir smagi cietusi, tur sagruvušas vai pamatīgi bojātas vairākas ēkas un kūrorti.

Tongas amatpersonas cer evakuēt cilvēkus no izolētās Haapai salu grupas un citām zemām salām, kur apstākļi ir kļuvuši ļoti smagi un cunami nopostījis daudzas mājas.

Tongas teritorijā ir 170 salas, no kurām 36 ir apdzīvotas ar kopumā 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tongas galvaspilsēta atrodas tikai 65 kilometrus uz ziemeļiem no vulkāna.