Ilvess: Putins izmanto Hitlera retoriku

"Pēc būtības, viņš noliedz ukraiņu nācijas eksistenci un izmanto to pašu retoriku, ko Ādolfs Hitlers 1938.gadā attiecībā uz Sudetenland (vācu vēsturiskais nosaukums bijušās Čehoslovākijas ziemeļu, dienvidu un rietumu apgabaliem, kuros galvenokārt dzīvoja vācu vācieši – aut.), ar ko tika attaisnota Čehoslovākijas sadalīšana," sacīja Ilvess.

"Tādā nozīmē, ka Ukraina ir tikai robežprovince, un visām citām valstīm ir jāatdod zeme, kas kādreiz piederējusi Krievijai, bet lielākā daļa Ukrainas teritorijas pieder Krievijai. Skatoties uz Putina retoriku daudzu gadu laikā, kad viņš draud, es gribu teikt, ka agrāk vai vēlāk viņš to realizēs: Ukrainā, Gruzijā vai citās valstīs,” piebilda Ilvess, norādot, ka Putins ir izdarījis diezgan draudīgu paziņojumu.

Ilvess norādīja, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā ar pasaules principiem, kas noslēgti pēc Otrā pasaules kara, saskaņā ar kuriem pēckara robežas nav mainījušās: “Ja mēs sāksim teikt, ka mums ir jāatgūst tās zemes, kuras mums kādreiz bijušas, tad Zviedrija var pieprasīt Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes atgriešanu.” 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins "sarakstījis" kārtējo "vēsturisko" apcerējumu, kurā apgalvo, ka krievi un ukraiņi esot "brāļu tautas" un ka Ukraina var būt stabila un veiksmīga, vienīgi saglabājot saites ar Krieviju, taču Kremlis nav vēlējies sniegt nekādus paskaidrojumus, ko īsti nozīmē šie Putina izteikumi.

Rakstā, kas pirmdien publicēts Kremļa tīmekļa vietnē, Putins arī apgalvo, ka Kijevai neesot vēlmes ievērot 2015.gadā parakstīto vienošanos par karadarbības izbeigšanu ar Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām Ukrainas austrumos.

"Esmu pārliecināts, ka patiesa Ukrainas suverenitāte iespējama vienīgi partnerībā ar Krieviju," uzsver Kremļa saimnieks. "Mūsu garīgās, cilvēciskās un civilizācijas saites ir veidojušās gadsimtiem ilgi un sakņotas kopīgos avotos. Tās stiprinājuši kopīgi pārbaudījumi, sasniegumi un uzvaras."

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien izvairījās no atbildes, kad viņam tika jautāts, vai Krievija varētu izlemt par prokrievisko kaujinieku bandu kontrolēto Austrumukrainas teritoriju aneksiju.

"Es atstāšu šo jautājumu neatbildētu," preses konferences laikā paziņoja Peskovs.

Lai gan Maskava situāciju Austrumukrainā cenšas iztēlot kā kaut kādu iekšēju ukraiņu konfliktu, kurā tā nav iesaistīta, Ukraina kopš 2014.gada atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju, kas okupējusi un anektējusi tai piederošo Krimas pussalu.

Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.

Pēc mierīgāka perioda pērn, šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājusies, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.

Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalījās militārajās mācībās, un ka tā esot vien reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.

Turklāt spriedze uz frontes līnijas pēdējo nedēļu laikā atkal sākusi pieaugt.

Savā rakstā, kas publicēts gan krievu, gan ukraiņu valodā, Putins apsūdzējis Rietumus, ka tie metodiski darbojoties, lai sarautu vēsturiskās saites starp abām kaimiņvalstīm un pārvērstu Ukrainu par savu atbalsta punktu Krievijas atturēšanai.

Putins norādījis, ka Ukraina nav pildījusi saistības piešķirt Donbasam plašu autonomiju, kas izriet no 2015.gada Minskas vienošanās, un ka Kijeva, domājams, arī negrasās ievērot šo vienošanos.

Vienošanās, kas tika panākta ar Vācijas un Francijas starpniecību, paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās un plašas autonomijas piešķiršanas šīm teritorijām.

Taču šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā faktiski ir neiespējama.

"Es arvien vairāk pārliecinos, ka Kijevai Donbass vienkārši nav vajadzīgs," raksta Putins. "Pirmkārt, tāpēc, ka šo reģionu iedzīvotāji nekad nepieņems noteikumus, kurus viņi (ukraiņi) tiem centās un joprojām cenšas uzspiest ar spēku, blokādi un draudiem."

Kremļa saimnieks norādījis, ka plašās teritorijas valsts dienvidaustrumos Ukraina ieguvusi PSRS laikā, tādējādi faktiski velkot paralēles starp Donbasu un Krievijas anektēto Krimu.

Kā vienu no "argumentiem," lai attaisnotu Krimas okupāciju un tālāko tās iekļaušanu Krievijas sastāvā, ko starptautiskā sabiedrība joprojām nav atzinusi, Maskava uzstājīgi atgādināja, ka pussala toreizējās Ukrainas PSR sastāvā tikusi iekļauta tikai 1954.gadā.

Lūgts komentēt Putina opusu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien izteicies, ka viņš to analizēšot un komentēšot nedaudz vēlāk.

Zelenskis vien piebildis, ka Krievijas rīcība pret Ukrainu gan neliecinot par kādu "brālīgumu".

Tikmēr daļa ekspertu jau norādījuši, ka pirmdien publicētais Putina raksts faktiski esot Maskavas teritoriālo pretenziju pieteikums Kijevai.