Ziņas par Eiropas politiķu izspiegošanu: Merkele un Makrons pieprasa paskaidrojumus
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojuši, ka sagaida no ASV un Dānijas valdībām paskaidrojumus par mediju ziņoto, ka ASV no 2012. līdz 2014.gadam izspiegojušas vairākus augstus Eiropas politiķus, izmantojot sadarbību ar Dāniju.
"Tas nav pieņemami starp sabiedrotajiem un vēl mazāk starp sabiedrotajiem un Eiropas partneriem," pēc videokonferences ar Merkeli sacīja Makrons. "Esmu piesaistīts uzticības saitēm, kas vieno eiropiešus un amerikāņus," sacīja Makrons, piebilstot, ka aizdomām tur nav vietas.
"Tieši tāpēc mēs sagaidām pilnīgu skaidrību. Mēs pieprasījām mūsu dāņu un amerikāņu partneriem sniegt visu informāciju par šiem atklājumiem un šiem pagātnes faktiem. Mēs gaidām atbildes," paziņoja Makrons.
Merkele piebilda, ka var tikai piekrist Makrona sacītajam.
Dānijas sabiedriskā raidsabiedrība DR svētdien ziņoja, ka ASV Nacionālā Drošības pārvalde (NSA) pārtvērusi Dānijas interneta kabeļu informāciju, lai izspiegotu vadošos politiķus, arī Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Francijas augstas amatpersonas.
NSA izmantojusi sadarbību, kas tai izlūkošanas jomā bijusi ar Dānijas militāro izlūkdienestu FE.
NSA izspiegoto amatpersonu vidū ir Merkele, toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers un opozīcijas sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbriks.
NSA varēja piekļūt mobilo tālruņu īsziņām, telefona sarunām un interneta plūsmai, arī meklēšanas darbībām, tērzētavām un ziņojumapmaiņai, vēstīja DR.
Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena par izspiegošanu informēta 2020.gada augustā.
Nav skaidrs, vai Dānija devusi atļauju ASV izmantot tās uzraudzības sistēmu, lai izspiegotu kaimiņus.
