ES pagarinās misiju Lībijas ieroču embargo uzraudzībai
Eiropas Savienība (ES) par diviem gadiem pagarinās Lībijas ieroču embargo uzraudzībai izveidoto militāro misiju Vidusjūrā, trešdien atklāja augsta ranga ES amatpersonas.
ES dalībvalstis gatavojas nākamnedēļ pieņemt lēmumu pagarināt misijas mandātu par diviem gadiem līdz 2023.gada marta beigām, atklāja augsta ranga ES amatpersona.
2011.gadā ANO noteica ieroču embargo Lībijai, bet šis aizliegums bieži ticis pārkāpts, un ANO eksperti nesen brīdināja, ka tas ir pilnīgi neefektīvs.
ES pagājušā gada martā sāka operāciju "Irini", kuras ietvaros četri kuģi un sešas lidmašīnas veic patrulēšanu Vidusjūrā ar mērķi pārtvert ieroču sūtījumus Lībijai.
Lībija ir ieslīgusi haosā kopš 2011.gada, kad tika gāzts un noslepkavots ilggadīgais diktators Muammars Kadafi. Valsts ir sašķelta starp divām konkurējošām valdībām, kas bāzētas attiecīgi valsts austrumos un rietumos, un abas puses atbalsta dažādi kaujinieku grupējumi un ārvalstis.
Lībijas parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja vienotības valdību, ko ES novērtēja kā lielu panākumu ceļā uz stabilitātes atjaunošanu valstī.
ES amatpersona norādīja, ka tagad vairāk kā jebkad ES nepieciešams turpināt centienus ieroču embargo uzturēšanai.
ANO otrdien publiskotā ziņojumā norādīts, ka Lībijā dažādi spēki abās karojošās pusēs ir pārkāpuši ieroču embargo, tostarp Krievijas privātais drošības uzņēmums "Wagner Group" un ASV uzņēmējs Ēriks Prinss.
Ziņojumā, kurā aplūkots laika periods no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada janvārim, vai agrākajos ANO ziņojumos apsūdzēti arī Tubrukas administrācijai lojālā feldmaršala Halifas Haftara starptautiskie atbalstītāji Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Jordānija, Krievija, Sīrija un Ēģipte.
Ieroču embargo pārkāpumos apsūdzētas arī Turcija un Katara, kas atbalsta ANO atzīto Tripoles valdību.
ES misija pērn izpelnījās Ankaras dusmas, pārbaudot Vidusjūrā kuģi, kas kuģoja zem Turcijas karoga.
