Prāmja "Estonia" traģēdija
Tiesas priekšā par aizgājēju miera traucēšanu stājas prāmja "Estonia" vraka filmētāji
Zviedrijā pirmdien tiesas priekšā stājās divi dokumentālās filmas uzņemšanas grupas dalībnieki saistībā ar apsūdzībām, ka viņi pārkāpuši likumu, kas sargā prāmja "Estonia" traģēdijas upuru mieru un aizliedz aktivitātes vraka tuvumā.
Filmas uzņemšanas komanda bija nosūtījusi tālvadības zemūdeni uz vraka atrašanās vietu, uzņemot dokumentālo filmu. Filmēšanas gaitā kuģa korpusā tika atklāts liels caurums, raisot šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.
Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā nolēma kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.
Šī ir pirmā reize, kad likums tiek piemērots.
Abi zviedri - režisors un jūras dzelmju eksperts - bija uz kuģa, kad 2019.gada septembrī uz vraku tika nosūtīta zemūdene.
Viņiem draud naudassods un līdz diviem gadiem cietumā.
Tiesa gan, ņemot vērā filmā paustos atklājumus, sākuši skanēt aicinājumi veikt jaunu izmeklēšanu, bet Zviedrija decembrī paziņoja, ka plāno veikt likuma grozījumus, lai varētu notiktu jauna vraka izpēte.
Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.
Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.
Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.
Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei pašlaik ir aizliegta.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrima pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
