
Jūrmalā no 1. jūnija par ūdeni nāksies maksāt vairāk

SIA "Jūrmalas ūdens" ūdenssaimniecības tarifi no 1. jūnija pieaugs vidēji par 12%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotais lēmums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Tostarp kompānijas ūdensapgādes pakalpojuma tarifs pieaugs par 34,8% un sasniegs 1,82 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet kanalizācijas pakalpojuma tarifs samazināsies par 0,8% un būs 2,39 eiro par kubikmetru bez PVN.
Attiecīgie ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi būs spēkā no 2026. gada 1. jūnija.
Savukārt no 2028. gada 1. jūnija "Jūrmalas ūdens" ūdensapgādes pakalpojumu tarifs palielināsies vēl par 12,6% un sasniegs 2,05 eiro par kubikmetru bez PVN, kamēr kanalizācijas pakalpojumu tarifs pieaugs par 15,5% un būs 2,76 eiro par kubikmetru.
Šobrīd "Jūrmalas ūdens" ūdensapgādes pakalpojuma tarifs ir 1,35 eiro par kubikmetru bez PVN, bet kanalizācijas pakalpojuma tarifs ir 2,41 eiro par kubikmetru bez PVN.
Uzņēmumā aģentūrai LETA tarifa palielināšanu pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt infrastruktūras drošību un avāriju novēršanu. Daļa Jūrmalas ūdenssaimniecības tīklu ir būvēta pirms vairākām desmitgadēm, bet plānveida atjaunošana ir lētāka un iedzīvotājiem drošāka nekā bieži avārijas remonti, neplānoti ūdens padeves pārtraukumi un steidzami darbi krīzes režīmā.
Tāpat uzņēmumā norāda, ka Jūrmala ir gara, izstiepta un daudzviet salīdzinoši maz apdzīvota pilsēta. Tas nozīmē, ka uz vienu klientu jāuztur garāks cauruļvadu, sūkņu un citu inženierbūvju tīkls nekā kompaktākās pašvaldībās. Jūrmalas ūdenssaimniecības izmaksas ietekmē arī kūrortpilsētai raksturīga sezonālā slodze. Sistēmai jābūt gatavai droši strādāt arī vasaras pīķa periodos, tāpēc noteikta infrastruktūras kapacitāte un rezerves jaudas jāuztur visu gadu.
"Decentralizēta ūdensapgāde palielina drošību, bet arī izmaksas. Jūrmalas garās un izstieptās teritorijas dēļ drošai ūdensapgādei nepieciešami vairāki urbumi, ūdens sagatavošanas iekārtas un sūkņu mezgli dažādās pilsētas daļās," apraksta uzņēmumā.
Kompaktākās pilsētās šādu infrastruktūru bieži iespējams koncentrēt mazākā objektu skaitā, savukārt Jūrmalā vairāku avotu un sagatavošanas punktu uzturēšana mazina risku, ka viena objekta vai maģistrālā vada avārija varētu ietekmēt visu pilsētu.
Komunālo pakalpojumu sniedzējs arī skaidro, ka ūdens un notekūdeņi Jūrmalā ir nepārtraukti jāpārsūknē.
"Piejūras līdzenais reljefs nozīmē, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas darbība lielā mērā ir atkarīga no elektroenerģijas un sūkņu efektivitātes. Tāpēc energoresursu cenu svārstības tieši ietekmē pakalpojuma pašizmaksu," apgalvo uzņēmumā.
Tāpat tarifā jāietver arī ar infrastruktūras attīstības projektiem saistītās izmaksas, tostarp aizņēmumu procentu maksājumi, kurus līdz šim daļēji palīdzēja kompensēt pašvaldība. Turklāt arī Eiropas Savienības fondu finansējums ūdenssaimniecībā galvenokārt ir bijis pieejams jaunu tīklu izbūvei un pieslēgumu nodrošināšanai, nevis visu vēsturiski izbūvēto cauruļvadu nomaiņai.
Vienlaikus ar tarifu pārskatīšanu "Jūrmalas ūdens" turpina īstenot pasākumus, kas palīdzēs ierobežot izmaksu pieaugumu nākotnē, apgalvo uzņēmumā. Starp būtiskākajiem virzieniem ir Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes celšana, saules enerģijas izmantošana, Ķemeru saules parka izveide, procesu digitalizācija un jaunu ārējo investīciju piesaiste.
2024. gadā "Jūrmalas ūdens" strādāja ar 8,508 miljonu eiro apgrozījumu un 377 601 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
Kompānija "Jūrmalas ūdens" reģistrēta 1995. gadā, un tās pamatkapitāls ir 32 559 482 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Jūrmalas pašvaldība.







