Pēc diviem gadiem no ieslodzījuma baisā Irānas cietumā atbrīvo pētnieci Mūru-Gilberti

Zināms, ka Mūra-Gilberte atbrīvota trešdienas rītā. Dodoties prom no Irānas, kur viņa ieslodzījumā pavadīja 804 dienas, pētniece uzslavēja vietējos cilvēkus. "Es izjūtu dziļu cieņu, mīlestību un apbrīnu pret Irānas diženo tautu un tās sirsnību, dāsnumu un drosmi. No jūsu valsts aizbraucu ar saldsērīgām sajūtām, neraugoties uz netaisnībām, kādām biju pakļauta," viņa sacīja.

Vienlaikus "The Guardian" norāda, ka daži šo ieslodzīto apmaiņas procesu uztver kā Irānas uzvaru ķīlnieku sagrābšanā, kamēr citiem šķiet, ka notikušais ir humāns solis. 

Mūra-Gilberte, par kuras liktenis radās aizvien lielākas bažas, jo viņu pēkšņi pārvietoja uz ļoti sliktu slavu ieguvušo nomaļo cietumu Karčakā, nonākot brīvībā, sacīja: "Irānā es ierados kā draugs un mani nodomi bija draudzīgi, un arī aizbraucu no Irānas ar šīm izjūtām, kas ne tikai nav iedragātas, bet pat stiprinātas."

Pētniece arī pateicās Austrālijas valdībai un jo īpaši Austrālijas diplomātiem Teherānā, kuri pēdējo divu gadu laikā smagi strādāja, lai cīnītos par atbrīvošanu. 

Irānas ziņu aģentūra "Fars" tikmēr vēstīja, ka Mūra-Gilberte apmainīta pret trim irāņiem, pret kuriem tika "safabricētas apsūdzības" par mēģinājumu apiet ekonomiskās sankcijas, kas šai Tuvo Austrumu valstij tika noteiktas tās slepenās kodolprogrammas dēļ. 

Par ko aizturēja pētnieci

Jauns.lv jau vēstīja, ka Kembridžā skolotā Mūra-Gilberte divus gadus izcietusi Teherānas Evinas cietumā, taču pēkšņi pārvietota uz Karčaku, izraisot starptautiskās sabiedrības bažas, jo Karčakas cietums, kas atrodas nomaļā vietā un ir pārpildīts, ir bēdīgi slavens kā viena no drūmākajām ieslodzījuma vietām šajā valstī. 

Šogad jūnijā ASV valsts departaments šo vietu nosauca kā iestādi, kurā ir veiktas “prettiesiskas slepkavības, spīdzināšanas un citi rupji starptautiski atzītu cilvēktiesību pārkāpumi”. Cilvēktiesību aktīvistu organizācijas arī iepriekš norādījušas, ka tur notikušas spīdzināšanas, izvarošanas, kā arī ieslodzītajiem trūkst pieejas medicīnas pakalpojumiem.

Avoti medijiem tolaik paskaidrojuši, ka Karčakas cietumā nereti nonāk tie ieslodzītie, kuru lietas tiek uzskatītas par sarežģītām vai sensitīvām, savukārt citi avoti uzsvēra, ka pārvietošana, iespējams, liecina par virzību aizturētās lietā, un to nav obligāti jāuzlūko kā sodu.

Mūra-Gilberte ir Melburnas universitātes Islāma studiju lektore. Viņa tika aizturēta 2018. gadā pēc tam, kad Kumas pilsētā piedalījās starptautiskajā konferencē, kurā viņa tika uzaicināta uzstāties. Vairāki konferences delegāti un viņas akadēmiskā darba intervējamā persona kā aizdomīgu viņu norādīja Irānas Revolucionārajai gvardei, kas īstenoja pētnieces aizturēšanu brīdī, kad viņa Teherānas lidostā grasījās doties prom no Irānas.

Mūra-Gilberte tika notiesāta noslepenota procesa laikā, viņai izvirzītas apsūdzības spiegošanā un piespriesti 10 gadi cietumā, tomēr nekādi pierādījumi, kas pamatotu apsūdzības, publiski netika uzrādīti. Pati apsūdzētā ir noliegusi savu vainu viņai inkriminētajos nodarījumos, savukārt Austrālijas valdība notiesāšanu nosauca par nepamatotu un politiski motivētu.

Mūra-Gilberte ir Lielbritānijas un Austrālijas dubultpilsone. Iepriekš viņai izdevās nodot ārpasaulei dažas vēstules, kur viņa sīki aprakstījusi apstākļus ieslodzījumā, kā arī vairākus mēnešus, kurus pavadīja kamerā viena pati, piedzīvojot pārtikas, zāļu un naudas trūkumu personisko lietu iegādei.

“Es jūtos pamesta un aizmirsta… esmu nevainīgs upuris,” viņa rakstīja. Tāpat viņa atklāja, ka atteikusies spiegot Irānas valdības labā, kas būtu viņas iespēja tikt brīvībā.

“Es neesmu spiegs. Es nekad neesmu bijusi spiegs un man nav intereses strādāt jebkuras valsts spiegošanas organizācijas labā. Kad es pametīšu Irānu, vēlos būt brīva sieviete un dzīvot brīvu dzīvi, bez šantāžas un draudiem,” viņa vēstīja.