Pasaule raizējas par ārvalstu lektores likteni, kuru pēkšņi aizturēja un ieslodzīja cietumā Irānā
Tuvo Austrumu pētniece Kailija Mūra-Gilberte, kuru pirms diviem gadiem pēkšņi aizturēja lidostā Teherānā un piesprieda 10 gadus cietumā, no Irānas galvaspilsētas cietuma pārvesta uz nomaļu sieviešu ieslodzījuma vietu Karčakā, kas atrodas uz dienvidiem no Teherānas.
Bažas rada fakts, ka šis cietums ir bēdīgi slavens ar tur notiekošo vardarbību, turklāt pandēmijas laikā pienākušas ziņas, ka tajā izplatās Covid-19.
Kembridžā skolotā Mūra-Gilberte divus gadus izcietusi Teherānas Evinas cietumā, taču pirms dažām dienām pēkšņi pārvietota citur.
Telefona sarunā lektore teikusi: “Es neko nevaru ieēst, jūtos tik bezspēcīga. Esmu depresijā. Man nav telefona kartes, lai veiktu zvanus. Lūdzu to sargiem, taču man atteica. Pēdējo reizi varēju sazvanīties ar saviem vecākiem pirms mēneša.”
Šobrīd Mūra-Gilberte atrodas karantīnas daļā, kas paredzēta jaunajiem cietumniekiem.
Karčakas cietums, kas atrodas nomaļā vietā un ir pārpildīts, ir bēdīgi slavens kā viena no drūmākajām ieslodzījuma vietām valstī. Pagājušajā mēnesī ASV valsts departaments šo vietu nosauca kā iestādi, kurā ir veiktas “prettiesiskas slepkavības, spīdzināšanas un citi rupji starptautiski atzītu cilvēktiesību pārkāpumi”. Cilvēktiesību aktīvistu organizācijas arī iepriekš norādījušas, ka tur notikušas spīdzināšanas, izvarošanas, kā arī ieslodzītajiem trūkst pieejas medicīnas pakalpojumiem.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka arī jaunais koronavīruss ir viena no šī cietuma ligām, tomēr, saskaņā ar avotu teikto, distances ievērošana tur ir neiespējama, tāpat ieslodzītajiem trūkst pat ziepju, raksta “The Guardian”.
Avoti medijam paskaidrojuši, ka Karčakas cietumā nereti nonāk tie ieslodzītie, kuru lietas tiek uzskatītas par sarežģītām vai sensitīvām, savukārt citi avoti norāda, ka pārvietošana, iespējams, liecina par virzību aizturētās lietā, un to nav obligāti jāuzlūko kā sodu.
Mūra-Gilberte ir Melburnas universitātes Islāma studiju lektore. Viņa tika aizturēta 2018. gadā pēc tam, kad Kumas pilsētā piedalījās starptautiskajā konferencē, kurā viņa tika uzaicināta uzstāties. Vairāki konferences delegāti un viņas akadēmiskā darba intervējamā persona kā aizdomīgu viņu norādīja Irānas Revolucionārajai gvardei, kas īstenoja pētnieces aizturēšanu brīdī, kad viņa Teherānas lidostā grasījās doties prom no Irānas.
Mūra-Gilberte tika notiesāta noslepenota procesa laikā, viņai izvirzītas apsūdzības spiegošanā un piespriesti 10 gadi cietumā, tomēr nekādi pierādījumi, kas pamatotu apsūdzības, publiski netika uzrādīti. Pati apsūdzētā ir noliegusi savu vainu viņai inkriminētajos nodarījumos, savukārt Austrālijas valdība notiesāšanu nosaukusi par nepamatotu un politiski motivētu.
Mūra-Gilberte ir Lielbritānijas un Austrālijas dubultpilsone. Iepriekš viņai izdevās nodot ārpasaulei dažas vēstules, kur viņa sīki aprakstījusi apstākļus ieslodzījumā, kā arī vairākus mēnešus, kurus pavadīja kamerā viena pati, piedzīvojot pārtikas, zāļu un naudas trūkumu personisko lietu iegādei.
“Es jūtos pamesta un aizmirsta… esmu nevainīgs upuris,” viņa rakstīja. Tāpat viņa atklāja, ka atteikusies spiegot Irānas valdības labā, kas būtu viņas iespēja tikt brīvībā.
“Es neesmu spiegs. Es nekad neesmu bijusi spiegs un man nav intereses strādāt jebkuras valsts spiegošanas organizācijas labā. Kad es pametīšu Irānu, vēlos būt brīva sieviete un dzīvot brīvu dzīvi, bez šantāžas un draudiem,” viņa vēstīja.
Pandēmijas laikā Irānas valdība atbrīvojusi vairāk nekā 100 000 ieslodzīto, raizējoties, ka Covid-19 varētu izplatīties pa valsts pārapdzīvotajiem cietumiem, taču Mūra-Gilberte nav to vidū.
