Vēlēšanu intriga: svarīgākie svārstīgie ASV štati
Šodien notiekošo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums izšķirsies pusducī tā dēvēto svārstīgo štatu, kuros demokrātu kandidātam Džo Baidenam ir jāuzvar, lai pārņemtu Balto namu no Donalda Trampa.
Visos svarīgākajos šī gada svārstīgajos štatos - Floridā, Pensilvānijā, Mičiganā, Ziemeļkarolīnā, Viskonsinā un Arizonā - 2016.gadā uzvarēja Tramps, lai gan 2012.gadā četrās no šīm pavalstīm vēlētāji bija balsojuši par Baraku Obamu.
To, cik svarīga ir uzvara šajos štatos, apliecina fakts, ka tikai svētdien vien Tramps sarīkoja mītiņus trijos no tiem - Mičiganā, Ziemeļkarolīnā un Floridā, kamēr Baidens uzstājās divos mītiņos Filadelfijā.
Saskaņā ar vietnes "RealClearPolitics" aplēsēm vidējie aptauju rezultāti liecina, ka svārstīgajos štatos Baidens Trampu apsteidz par 3,2 procentpunktiem.
Ja visas pārējās 44 pavalstis balsos tāpat kā 2016.gadā, Baidens pat var zaudēt divos lielākajos svārstīgajos štatos - Floridā un Pensilvānijā -, taču kopumā gūt uzvaru.
Tramps pret Baidenu. 2020. gada vēlēšanu kampaņu pēdējie metri
Zemāk sniedzam ieskatu situācijā svarīgākajos svārstīgajos štatos.
PENSIVĀNIJA
Baidena dzimtais štats ir lielākais cīņas lauks tā dēvētajā Rūsas joslā, kuru pēdējā desmitgadē skāris rūpniecības pagrimums.
Kamēr štata lielās pilsētas pārliecinoši sliecas par labu Baidenam, lauku apvidi rietumos un Pensilvānijas vidienē saglabā uzticību Trampam. Izšķirošas būs vēlētāju balsis piepilsētās un štata ziemeļaustrumos.
Baidens Pensilvānijā vidēji ir vadībā ar 4,3 procentpunktiem.
MIČIGANA
2016.gadā Mičiganā ar ļoti nelielu balsu vairākumu uzvarēja Tramps, un šogad pa šo pavalsti norisinās ļoti asa cīņa.
Šogad štata vēlētājus visvairāk norūpē Covid-19 pandēmijas ietekme uz tautsaimniecību un prezidenta reakcija uz šo krīzi.
Mičiganas gubernatore Grethena Vitmera, kas pārstāv demokrātus, nonākusi atklātā konfliktā ar Balto namu, un viņas izsludinātā karantīna aizkaitinājusi konservatīvos.
Baidena pārsvars Mičiganā vidēji sasniedz 6,1 procentpunktu.
VISKONSINA
2016.gadā Klintone izšķīrās atteikties no kampaņas šajā Amerikas "piena zemē" un vēlētāji viņu par to attiecīgi sodīja.
Šoreiz demokrāti Viskonsinai pievērsuši īpašu uzmanību, sarīkojot pavalstī savu nacionālo kongresu, kas notika pagājušajā mēnesī, lai gan pandēmijas dēļ to nācās pamatā organizēt attālināti.
Baidena vidējais pārsvars Viskonsinā sasniedz 6,6 procentpunktus.
FLORIDA
Lielākajā no svārstīgajiem štatiem, kura iedzīvotāju skaits turpina strauji augt, liela ietekme ir lauksaimniekiem un aizsardzības industrijai, taču tur mīt arī liels skaits turīgo pensionāru.
Izšķirošās varētu būt daudzskaitlīgās Latīņamerikas izcelsmes kopienas balsis, un aptaujas liecina, ka šogad tā mazāk nekā 2016.gadā sliecas atbalstīt demokrātus.
Floridā Baidena vidējais pārsvars ir tikai 0.8%.
ZIEMEĻKAROLĪNA
Pirms četriem gadiem Tramps šajā konservatīvajā pavalstī uzvarēja ar trīs procentpunktu pārsvaru, taču tagad abas partijas atzīst, ka viņu izredzes ir pārāk līdzvērtīgas, lai izdarītu prognozes.
Ziemeļkarolīnas gubernators ir demokrāts Rojs Kūpers, kas izpelnījies atzinību ar savu līdzsvaroto reakciju uz Covid-19 pandēmiju.
Savukārt republikāņi šī gada nacionālo kongresu organizēja šajā pavalstī, lai gan arī tas pamatā noritēja attālināti.
Ziemeļkarolīnā Baidena pārsvars ir tikai 0,3 procentpunkti.
ARIZONA
Arizona desmitgadēm ilgi bijusi republikāņu atbalsta punkts, taču tās elektorāts piedzīvo pārmaiņas, pieaugot Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju skaitam un ieceļojot liberālāk noskaņotajiem kaliforniešiem.
Konservatīvi noskaņotie vēlētāji atzinīgi vērtē Trampa vēršanos pret imigrāciju un žoga būvniecību uz robežas ar Meksiku.
Tomēr Tramps ir iedragājis savas izredzes, pastāvīgi izrādot necieņu nelaiķim senatoram Džonam Makeinam, kas desmitgadēm ilgi pārstāvēja Arizonu Vašingtonā un joprojām atstāj lielu ietekmi uz štata politiku.
Baidena vidējais pārsvars Arizonā ir 1,1 procentpunkts.
