Ieskats Astravjecas atomelektrostacijā
Netālu no Astravjecas top Baltkrievijā pirmā atomelektrostacija. Tās pirmajā reaktorā uzsākta degvielas ielādēšana.
Lietuvas deputāts pārmet Latvijai centienus gūt peļņu no kaimiņvalsts problēmām un sāpēm
Eiropas Savienībai nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas atomelektrostacija un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam, trešdien ES līderu videosamitā izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Sanāksmē, kurā tika apspriesta situācija Baltkrievijā saistībā ar 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un protestiem pret to rezultātu viltošanu un Lukašenko režīmu, Nausēda aicinājis pievērst uzmanību arī šai netālu no Lietuvas robežas uzceltajai spēkstacijai, uzsverot, ka tā uzskatāma par nedrošu.
"Uzdevu tādu jautājumu - vai Eiropas Savienībai var būt pieņemama Astravjecas AES, ko paredzēts sākt izmantot, neizpildot visas stresa testu prasības, drošības noteikumus, turklāt ņemot vērā pašreizējos apstākļus, - vai elektroenerģijas imports no tādas spēkstacijas pašreizējos apstākļos nav uzskatāms par atbalstu šādam režīmam, kurš sevi sakompromitējis," žurnālistiem sacījis Lietuvas prezidents, paužot cerību, ka šo Lietuvai tik sāpīgo jautājumu sadzirdēs gan kaimiņvalstis, gan visa ES.
"Mēs nesarunājāmies jautājumu un atbilžu formā, mēs katrs izteicām tās domas, kuras mums pašlaik šķiet svarīgākās. Domāju, ka tas varētu rast atbalsi gan mūsu tuvāko kaimiņu sirdīs un prātos, gan, ceru, arī kopējā ES nostājā," viņš piebildis.
Lietuvas valdība uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, kolīdz AES tiks iedarbināta, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt, bet Latvijas iebildumu dēļ pagaidām neizdodas vienoties par solidāru boikotu.
Kā šonedēļ rakstīja portāls "15min.lt", Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns pirmo reizi pieminējis iespēju, ka Lietuva pat varētu izstāties no elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" un izvēlēties alternatīvu tirdzniecības platformu, "piemēram, Polijā", bet vienlaikus uzsvēris, ka tas būtu visradikālākais scenārijs. "Cerēsim, ka šādi risinājumi Lietuvai nebūs vajadzīgi," viņš piebildis.
Saskaņā ar Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" informāciju šobrīd ar "Nord Pool Spot" starpniecību Lietuvā norisinās aptuveni 80% tirdzniecības darījumu un tas nosaka labākas cenas klientiem, jo birža darbojas pēc atšķirīgu cenu zonu principa.
Lietuvas Seima Enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis neslēpis, ka viņu tāds ministra izteikums pārsteidzis. Tomēr vienlaikus viņš atzinis, ka, tirgojoties ar elektroenerģiju "Nord Pool Spot" biržā, Lietuva riskētu iegādāties arī Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju - ja tā nonāktu Latvijā līdz ar Krievijas elektroenerģiju un tiktu iztirgota Latvijas tirdzniecības zonā, Lietuvā tā nonāktu jau kā Latvijas elektrība.
Šīs komisijas deputāts Daiņus Kreivis piekritis - ja Latvija neatteiksies pirkt Baltkrievijas elektroenerģiju, Lietuvai var neatlikt nekas cits kā vien izstāties no biržas, un tā būtu "stingra atbilde Latvijai, kura, redzot mūsu problēmu un sāpi, cenšas no tā gūt peļņu".
"Tas būtu skaidrs vēstījums, ka Lietuva nekādus kompromisus šai situācijā nepieļaus," viņš uzsvēris.
Tikmēr Lietuvas Nacionālās enerģētikas asociācijas eksperts Rīts Staselis uzskata, ka iespējamā izstāšanās no biržas grautu visu Lietuvas enerģētikas stratēģiju. Pēc viņa teiktā, Polijas elektroenerģijas tirdzniecības sistēma nav tik caurskatāma kā "Nord Pool Spot" biržā, un šī valsts cita starpā mākslīgi ierobežo elektroenerģijas importu.
