Serbija un Kosova atsāk sarunas pēc 18 mēnešu pārtraukuma
Serbijas un Kosovas līderi piektdien pirmo reizi 18 mēnešos tikušies videokonferencē, kurā piedalījās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti arī vienojušies nākamo ceturtdien tikties aci pret aci Briselē.
Pirms tam svētdien paredzēts turpināt sarunas attālināti, piedaloties arī Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, atklāja amatpersona Makrona birojā.
Amatpersona norādīja, ka visi iesaistītie ir apņēmības pilni turpināt soli pa solim, bet atzina, ka situācija ir sarežģīta.
Serbija kontroli pār Kosovu zaudēja pēc NATO intervences 1999.gadā, taču Belgrada joprojām neatzīst 2008.gadā vienpusējā kārtā pasludināto Kosovas neatkarību.
Pēc tam, kad izjuka ES vadītais dialogs, ASV pagājušajā mēnesī mēģināja sarīkot sarunas Baltajā namā. Taču Hoti atcēla sarunas, reaģējot uz Kosovas prezidentam Hašimam Tači izvirzītajām apsūdzībām kara noziegumos.
Rietumi izdara arvien lielāku spiedienu pret Serbiju un Kosovu, lai tās atsāktu dialogu, kura sekmes ir būtiskas Belgradas centieniem pievienoties ES.
Videokonferencē šodien piedalījās arī ES īpašais pārstāvis Kosovas un Serbijas attiecību jautājumos Miroslavs Lajčaks.
Hoti videokonferencē sacīja, ka attiecības būs iespējams normalizēt tikai tad, ja Kosova un Serbija respektēs viena otras valsts statusu.
"Mēs uzskatām, ka dialogam nav alternatīvu. Mēs esam gatavi un apņēmības pilni iesaistīties Kosovas un Serbijas dialogā uz vienlīdzīgiem pamatiem," sacīja Hoti.
Avots Francijas prezidenta birojā sacīja, ka teritoriju apmaiņa sarunās netika apspriesta.
Vučičs jau pirms sarunu sākuma brīdināja, ka necer uz raitu norisi.
"Neviens mūs neapmīļos vai nedāvinās dāvanas. Gluži pretēji, mēs tiksim spiesti piekāpties. Tas nebūs viegli," sacīja Vučičs.
ES amatpersonas, kā izskatās, ir apņēmības pilnas panākt dialoga atsākšanos.
Sarunu atsākšana kļuvusi par sava veida pārbaudījumu ES spējām atrisināt konfliktus.
