foto: SWNS/Scanpix
“Darbs sākas 5 no rīta, maksā tikai 7 mārciņas stundā…” ko par latviešiem tik ierastu ražas novākšanas darbu saka briti
Zemeņu audzētava Lielbritānijā.
Pasaulē
2020. gada 3. jūnijs, 06:55

“Darbs sākas 5 no rīta, maksā tikai 7 mārciņas stundā…” ko par latviešiem tik ierastu ražas novākšanas darbu saka briti

Jauns.lv

“Kad es sāku, uz lauka strādāja 30 briti, bet pēc mēneša esam palikuši tikai pieci,” stāsta viens no darbiniekiem, kurš šogad atsaucies aicinājumam strādāt lauksaimniecībā Lielbritānijā, kur parasti nodarbināti cilvēki no Austrumeiropas, kā arī Latvijas.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kā zināms, Lielbritānija gadiem bijusi atkarīga no ārvalstu darbaspēka. Katru gadu aptuveni 80 000 sezonālo darbinieku ieradās Lielbritānijā no Austrumeiropas, lai piedalītos ražas novākšanas darbos, bet šogad Covid-19 ierobežojumu, kā arī “Brexit” radīto neskaidrību dēļ daudzi sezonālie strādnieki nevarēja atbraukt, kas radīja milzīgas problēmas vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem.

Maija vidū Lielbritānijā tika sākta kampaņa “Pick for Britain”, aicinot vietējos bez darba palikušos iedzīvotājus pieteikties darbā, lai novērstu to, ka raža vienkārši satrūd uz lauka. Ar aicinājumu pie iedzīvotājiem vērsās pats Princis Čārlzs, sakot, ka vajadzīgas cilvēku armijas, lai novērstu to, ka raža paliek nenovākta. Šī kampaņa daudzus pamudināja atsaukties, bet darbinieku rekrutētāji uzreiz raizējās, ka, visticamāk, ilgstoši strādāt paliks vien retais, jo apstākļi tur ir tālu no ideāliem, kā arī pats darbs ir smags un prasa iemaņas.

Viens no darbiniekiem atklāja, kā viņam sokas zemeņu fermā, kur viņš strādā jau no aprīļa vidus. Viņa kolēģu vidū ir rumāņi, bulgāri, maķedonieši, moldāvi un angļi. Viņi visi dzīvo kopā treileru parkā fermas teritorijā un savā starpā satiek labi. Atslēgties no darba palīdzot rumāņu diskotēkas, alus dzeršana un futbola mači.

Viņš stāsta, ka visi vietējie darbinieki fermā ieradās pēdējā mēneša laikā, jo viņus iedvesmoja valdības aicinājumi steigt palīgā. Lai varētu strādāt sešus mēnešus fermā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, darbiniekam ir jāpiemīt noteiktām rakstura īpašībām, piemēram, jābūt laipnam, zinātkāram un “mazliet savādam”, tomēr daudz laika socializēties sabraukušajiem neatliek, jo darbs sākas 5 no rīta un viena maiņa ir 10 stundu gara, tāpēc nedēļa pārsvarā paiet strādājot. “Un tas ir grūti. Ļoti grūti. Tas, ka lielāko dienas daļu esi noliecies un novāc augļus, rada milzīgu slodzi ķermenim. Iespējams, tā nebūtu problēma, ja mēs būtu atbilstoši atalgoti un izmitināti. Realitātē tā nenotiek,” klāsta vietējais zemeņu novācējs. Viņš secina, ka Lielbritānijas zemās pārtikas cenas bijušas iespējamas tikai tāpēc, ka tiek taupīts uz darbinieku labsajūtas rēķina.

Darbinieks arī secina, ka bez nopietnas iepriekšējās pieredzes nopelnīt vairāk par minimālo algu nav iespējams. Pēc tam, kad tiek atskaitīta nauda par īri un citiem maksājumiem, alga stundā sasniedz aptuveni 7 britu mārciņas (7,80 eiro). Turklāt attieksme pret darbiniekiem bieži ir drausmīga. “Esmu redzējis, kā priekšnieki manus kolēģus apsaukā, pazemo un sauc par stulbiem,” viņš saka.

Arī sadzīves apstākļi ir bēdīgi – neraugoties uz to, ka pasaulē plosās Covid-19, saimniecības īpašnieks atteicies darbinieku vannas istabā sagādāt ziepes. Lai taupītu naudu, treileri, kuros mīt darbinieki, netiek pieslēgti pie komunikācijām, tāpēc nav tekoša ūdens un naktīs ir ļoti auksti. “Mums apgalvoja, ka treileri pirms mūsu ierašanās tiks iztīrīti. Tā vietā es atradu pelējumu un peļu izkārnījumus. Peles ir briesmīgi dzīvokļa biedri. Tās ir neglītas, netīras un negrib maksāt par īri,” ironizē brits.

Darbu šajā zemeņu fermā šogad sāka 30 briti, taču slikto apstākļu un zemās algas dēļ tagad palikuši tikai pieci. Darbinieks prognozē, ka nākotnē svaigu augļu un dārzeņu trūkums var kļūt par realitāti, ja audzētājiem neizodies piesaistīt un noturēt vietējo darba spēku, kā tas bijis šajā gadījumā.

Turklāt “Brexit” dēļ lauksaimnieki vairs nevarēs tik viegli atrisināt darbaspēka problēmas, uzaicinot sezonālos strādniekus, tāpēc viņiem būšot jādomā, kā risināt šo problēmu.

“Aizvien lielāka atkarība no vietējā darbaspēka šķiet neizbēgama. Bet ja saimniecības cer izmantot Covid-19, lai nodarbinātu ievērojamu daudzumu britu, tām būs jāmainās – sākot ar labāku samaksu, uzlabotiem sadzīves apstākļiem un labāku attieksmi pret darbiniekiem. Ja saimniecības nevarēs pielāgoties, var sanākt tā, ka princim Čārlzam šogad būs jāiztiek bez zemenēm,” viņš secina.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās