Ķīna pieņēmusi nacionālās drošības likumprojektu par Honkongu, kas izprovocējis jaunus protestus
Ķīnas parlaments ceturtdien apstiprinājis pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu.
Likumprojekts izprovocējis jaunus protestus Honkongā, kur liela daļa sabiedrības uzskata šādu Honkongas likumdevēju sapulces apiešanu par aizvainojumu Honkongas autonomijai. Tas izpelnījies arī ASV kritiku.
Savienotās Valstis norādījušas, ka šis likumprojekts ietekmēs Honkongas kā starptautiska finanšu centra statusu.
Likumprojekts paredz sodus par darbībām, kas uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai un var apdraudēt Ķīnas varu Honkongā.
Pekina arī varēs atvērt Ķīnas aģentūru filiāles Honkongā, lai apspiestu vardarbīgus protestus un aktivitātes, ko Pekina uzskata par ārvalstu iejaukšanos.
Likumprojekts pieņemts Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā, taču kongresam faktiski ir tikai dekoratīva loma, bet patiesie politikas veidotāji ir Ķīnas Komunistiskās partijas līderi.
Policija Honkongā pret demonstrantu tūkstošiem liek lietā asaru gāzi
Honkongā demokrātijas atbalstītāju protestiem turpinoties jau teju piecus mēnešus, policija sestdien lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalu pret tūkstošiem ...
Ķīnas Nacionālā tautas kongress nav noraidījis nevienu priekšlikumu, kas iesniegts balsošanai.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Pagājušajā nedēļā nacionālās drošības likumprojektu par Honkongu izraisīja jaunus protestus Honkongā, kur kritiķi un cilvēktiesību aktīvisti bažījas, ka tas tiks izmantots politisko disidentu apspiešanai.
Likums var ievērojami mainīt arī ASV attiecības ar Honkongu un Pekinu.
Honkongā atsākas sadursmes starp policiju un protestētājiem
Honkongā pēc vairākas dienas ilgušā relatīvā miera sestdien atsākušās policijas un protestētāju sadursmes, kārtības sargiem demonstrantu izklīdināšanai pielietojot asaru gāzi ...
ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā attiecībās ar Kīnu bijušas vairākas krīzes, tostarp saistībā ar tirdzniecību, Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei" un visbeidzot jaunā kornavīrusa pandēmijas izcelsmi.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo trešdien paziņoja, ka pēc likuma pieņemšanas vairs nevarēs uzskatīt, ka Honkongai ir augsta līmeņa autonomija no Ķīnas, tādēļ Honkonga vairs nepelnīs īpašu attieksmi saskaņā ar ASV likumiem.
Viens no redzamākajiem Honkongas demokrātijas atbalsta kustības aktīvistiem Džošua Vons šodien aicināja starptautisko sabiedrību iestāties pret šo likumprojketu, kas var sagraut Honkongas reputāciju kā Āzijas vadošajam finanšu centram.
Vons sacīja, ka sankcijas pret Honkongu būs traģisks, bet nepieciešams solis pēc likuma ieviešanas.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji svētdien sacīja, ka nacionālās drošības likumprojekts par Honkongu ir kļuvis Ķīnai par "steidzamu prioritāti", jo Honkongā esot vērojama pārmērīga ārvalstu iejaukšanās un honkongieši traucē vietējās valdības mēģinājumus pieņemt savus likumus.
Ķīnu pērn satricināja masu protesti, kuru sākotnējais cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Kritiķi sagaida, ka pēc nacionālās drošības likumprojekta par Honkongu pieņemšanu protesti atkal pieņemsies spēkā.
