Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Atsaucoties uz prokuratūras datiem, tas norāda, ka Golovatovs Paleckim un līdz ar viņu apsūdzētajam uzņēmējam Deimantam Bertauskam samaksājis kopumā 6000 eiro, bet vīzas bez maksas viņiem sarūpējusi Krievijas vēstniecība Viļņā. (Foto: scanpix)

Spiegošanā apsūdzētais Aļģirds Paleckis Krievijā ticies ar Golovatovu

Ārzemēs
2020. gada 8. aprīlī 23:05 2020. gada 8. aprīlī 23:05
  Jauns.lv / LETA
Spiegošanā apsūdzētais bijušais Lietuvas politiķis Aļģirds Paleckis Krievijā ticies ar 1991.gada 13.janvāra asiņainajos notikumos iesaistīto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu un sniedzis liecības lietā pret Lietuvu, vēsta ziņu portāls "Delfi.lt".

Atsaucoties uz prokuratūras datiem, tas norāda, ka Golovatovs Paleckim un līdz ar viņu apsūdzētajam uzņēmējam Deimantam Bertauskam samaksājis kopumā 6000 eiro, bet vīzas bez maksas viņiem sarūpējusi Krievijas vēstniecība Viļņā.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka Paleckim un Bertauskam bija jāvāc dati par 13.janvāra apvērsuma lietu un citām Lietuvas krimināllietām, kas saistītas ar Padomju Savienības agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā. Krievijas pusi interesējusi informācija par 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietu.

Kā portālu informējuši prokurori, viņu savāktie dati liecina, ka Palecka un Bertauska mērķis bija atjaunot Lietuvas Tautas partijas (LLP) darbību un saskaņā ar vienošanos, ko šis kreisas ievirzes politiskais spēks 2011.gadā noslēdzis ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija", saņemt no tās finansiālu atbalstu ne tikai pašas LLP, bet arī Lietuvas Krievu savienības politiskajai darbībai.

Šis finansējums LLP biedriem būtu palīdzējis startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās.

2017.gada februārī Paleckis un Bertausks viesojušies Krievijā, kur tikušies ar trim šīs valsts pilsoņiem - Golovatovu, bijušo "Alfa" virsnieku Eduardu Kruglovu un kādu Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieku, kura identitāti pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav izdevies noskaidrot.

Pret šiem trim cilvēkiem Lietuvas Ģenerālprokuratūra veic atsevišķu pirmstiesas izmeklēšanu.

Sākotnēji Paleckis un Bertausks plānojuši tikties ar Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju Konstantīnu Kosačovu un runāt par iespējām atjaunot attiecības ar "Vienoto Krieviju", bet viņiem nav izdevies nodibināt kontaktus ar šīs partijas pārstāvjiem, un tad Paleckis noorganizējis tikšanos ar Kruglovu un Golovatovu, kas notikusi privātā apsardzes uzņēmuma "Alfa-B" ēkā.

Golovatovam viņi lūguši noorganizēt tikšanos ar Kosačovu, kā arī radīt iespējas Krievijā sākt kopīgu uzņēmējdarbību ar Kruglovu un Golovatovu, daļu ieņēmumu paredzot LLP darbības finansēšanai.

Izmantodams šos apstākļus, Golovatovs savervējis Palecki un Bertausku vākt FDD interesējošu informāciju, pretī solot ne tikai tikšanos ar Kosačovu vai citiem "Vienotās Krievijas" pārstāvjiem, bet arī iespēju sākt kopīgu biznesu.

Kā norāda prokurori, Paleckis un Bertausks šos uzdevumus pildījuši, zinot, ka Golovatovs darbojas FDD un ar tā starpniecību - Krievijas  Izmeklēšanas komitejas uzdevumā.

Panākta vienošanās, ka vajadzības gadījumā abi lietuvieši sazināsies ar Kruglovu, izmantojot ne tikai tālruņa lietotnes, bet arī pa īpašu e-pasta adresi, ko Paleckis un Bertausks konspirācijas nolūkos izveidojuši kādā Minskas kafejnīcā, savukārt īpaši svarīgu informāciju bijis paredzēts nodot, tikai tiekoties klātienē Maskavā.

Pēc tam Paleckis un Bertausks Krievijā viesojušies vēl vairākkārt. Vienā tikšanās reizē Golovatovs lūdzis sameklēt ieslodzījuma vietu darbiniekus, kuri par atlīdzību naudā varētu izdot medicīnisku uzziņu, ka 13.janvāra lietā apcietinātais Krievijas pilsonis Jurijs Meļs, kam vēlāk tika piespriests septiņu gadu cietumsods, ir smagi slims, lai panāktu, ka viņam tiek noteikts mazāk stingrs drošības līdzeklis vai atviegloti apcietinājuma apstākļi.

Šo uzdevumu viņiem neizdevās izpildīt, tomēr, viesojoties Krievijā, viņi turpināja apgalvot, ka attiecīga informācija tiekot vākta.

Prokurori arī noskaidrojuši, ka pēc Golovatova un Kruglova lūguma Paleckis nopratināts kā liecinieks krimināllietā, kas Krievijā uzsākta, lai diskreditētu 13.janvāra apvērsuma lietas prāvu Lietuvā, cenšoties saukt pie atbildības tiesnešus, kuri izskatīja šo lietu, un prokurorus, kuri uzturēja valsts apsūdzību. Savukārt Bertausks šajā Krievijas lietā piekritis sniegt liecības kā slepenais liecinieks ar segvārdu Maksims.

Jau ziņots, ka pirmdien Lietuvas apelācijas tiesa atcēla marta vidū pieņemto Šauļu apgabaltiesas lēmumu vēl uz diviem mēnešiem pagarināt apcietinājumu bijušajam radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līderim, kādreizējam Seima deputātam Paleckim, kas par iespējamu spiegošanu Krievijas labā tika aizturēts 2018.gada oktobrī.

Paleckim noteikti vieglāki drošības līdzekļi - intensīva uzraudzība, drošības nauda 50 000 eiro apmērā un personas dokumentu konfiskācija. Sešus mēnešus viņam jānēsā elektroniskā uzraudzības aproce un jāuzturas mājās, izņemot gadījumus, kad jādodas uz tiesas sēdēm. Tiesnešu kolēģija norādījusi, ka šajā stadijā, kad izmeklēšana pabeigta un lieta nodota tiesai, vieglāki drošības līdzekļi garantēs Kriminālprocesa kodeksa normu izpildi un ka apstākļos, kad Lietuvā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ noteikta karantīna, tiesas prāva var ieilgt.

Paleckis savu vainu neatzīst. Pirmdien pēc iznākšanas no apcietinājuma viņš apgalvoja, ka uz Krieviju esot devies vākt materiālus iecerētajai grāmatai un darbojies kā žurnālists.

Savulaik Paleckis tiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku. Kādā radiointervijā viņš izteicies, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem".

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa pērn 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Citi šobrīd lasa

12 ar veselību saistītas lietas, kas par sevi ir jāzina ikvienam cilvēkam
Zelenska padomnieks Arestovičs atklāj, ka domā kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu – taču ir viens nosacījums 4
FOTO: Žoržs Siksna piepilda savu sapni - uzkāpj zirga mugurā
Pievienot komentāru