Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
EPA/Scanpix

Rietumbalkānu valstis vēlas veidot reģionu bez robežām 3

Ārzemēs
10. novembrī 18:49 2019. gada 10. novembrī 18:49
Jauns.lv / LETA
Rietumbalkānu valstu līderi paziņojuši, ka vēlas cieši sadarboties, lai reģionā atceltu robežas un izveidotu brīvu preču un cilvēku kustību.

Albānijas un Ziemeļmaķedonijas premjerministri Edi Rama un Zorans Zaevs Ziemeļmaķedonijas pilsētā Ohridā tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, lai runātu par konkrētiem pasākumiem brīvās tirdzniecības zonas izveidei, kas veicinātu reģiona ekonomikas izaugsmi un ārvalstu investīcijas.

Iecerei, kas tiek dēvēta par "mazo Šengenas zonu", vēlas pievienoties arī Bosnija un Melnkalne, bet Kosova savu pārstāvi uz samitu svētdien nenosūtīja.

Kosovas prezidents Hašims Tači sociālās saziņas vietnēs valsts lēmumu nepiedalīties samitā skaidroja ar to, ka "Kosovas vīzija ir pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO", ko nevar aizstāt "neviena cita reģionāla vīzija".

"Iniciatīvai nav jēgas, kamēr Serbija un Bosnija neatzīst Kosovas neatkarību," viņš piebildis.

Rama pauda nožēlu par Kosovas pozīciju, sakot, ka "arī Kosovas, tās pilsoņu un tirgus interesēs ir tas, ka robeža starp Kosovu un Serbiju tiek atcelta", lai gan valstu starpā nav atrisināts strīds par neatkarību.

"Mums nevajadzētu baidīties no savas ēnas un darīt pašiem kaut ko," žurnālistiem teica Vučičs, piebilstot, ka "pēdējos 30 gados Balkānos nekas labāks nav izdomāts".

"Mēs visi vēlamies būt ES," sacīja Serbijas prezidents, atzīstot, ka "tas ir atkarīgs no viņiem".

Zaevs sacīja, ka iniciatīvas mērķis ir izveidot pilnīgi citādus Balkānus, kas būs labāka vieta dzīvošanai.

Jaunās iniciatīvas mērķis ir līdz 2021.gadam sašķeltajā reģionā ieviest brīvu preču un cilvēku kustību.

Trīs klātesošie valstu līderi samitā svētdien vienojās ieviest vienotas darba atļaujas un atļaut pārvietošanos starp trim valstīm, izmantojot tikai personas identifikācijas karti.

Tāpat tika runāts par iespējām ļaut bez vīzas pa visām trim valstīm pārvietoties arī ārvalstu tūristiem, kā arī viņi vienojās atvieglot muitas un robežkontroles procedūras, lai paātrinātu kravu kustību.

Albānijā, Bosnijā, Kosovā, Melnkalnē, Serbijā un Ziemeļmaķedonijā kopā dzīvo gandrīz 20 miljoni cilvēku.

Rietumbalkānu valstu starpā saspīlējums valda kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā izjuka bijusī Dienvidslāvija.

Jau vēstīts, ka oktobrī ES līderu sarunas Briselē par iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju beigušās bez vienošanās, jo pret sarunu sākšanu iebilda Francijas vadītā valstu grupa.

Eiropas Komisija iepriekš bija atzinusi, ka abas valstis ir izdarījušas pietiekami, lai mazākais sāktu sarunas, tomēr Francijai bija iebildumi pret abām valstīm, bet Dānijai un Nīderlandei - pret Albāniju.

Serbija sarunas par iestāšanos ES sāka 2014.gadā. 

Citi šobrīd lasa

Publicēts VIDEO, kurā Sanktpēterburgas universitātes pasniedzējs izmet upē studentes ķermeņa daļas 2
Pretterorisma vienība "OMEGA" ar iespaidīgu video izsludina uzņemšanu savās rindās 6
Vangas pēctecis nosauc patiesos Zavorotņukas slimības iemeslus 23
Skatīt visus komentārus

Алла Пугачева показала новый эксперимент с прической

Дочь Михаэля Шумахера стилизовала выступление на лошади под заезд «Формулы-1»