Zelenskis draud netikties ar Putinu, ja viņš neatvilks karaspēku no Austrumukrainas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien draudējis netikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tā dēvētajā Normandijas formātā, ja pirms tam no Ukrainas austrumiem netiks izvesti Krievijas karavīri un Maskavas atbalstītie kaujinieki.
Normandijas formāts ietver Ukrainu, Krieviju, Franciju un Vāciju. Nākamās sarunas iecerētas Parīzē.
"Ja [karavīri un kaujinieki] netiks atvilkti, Normandijas samita nebūs," žurnālistiem Kijevā paziņoja Zelenskis, norādot, ka Krievijai būtu jāpalīdz panākt kaujinieku atkāpšanos.
"Viņiem vajadzētu darboties kā garantam, viņi ir daļa no Minskas procesa," sacīja Zelenskis.
Pagājušajā nedēļā Zelenskis paziņoja, ka Kijeva saskaņojusi tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārraudzībā sarīkot vēlēšanas Ukrainas pašlaik nekontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās un piešķirt tām īpašu statusu. Zelenskis arī uzsvēra, ka vēlēšanas "nenotiks zem ložmetēju stobriem", tās tiks rīkotas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai un likumiem un tad, kad no šīm teritorijām būs izvests viss Krievijas karaspēks.
"Šteinmeiera formulu" Minskas vienošanos īstenošanai 2015.gadā ierosināja toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš tagad ir Vācijas prezidents.
Nedēļas nogalē Kijevā aptuveni 10 000 cilvēku, tostarp eksprezidents Petro Porošenko, protestēja pret šo miera plānu. Tā bija pirmā lielā demonstrācija pret Zelenska politiku.
Jauno miera plānu sevišķi kritizējuši nacionālisti.
Zelenskis ir solījis nenodot Ukrainas intereses un ceturtdien no jauna uzsvēra, ka Kijevai pilnībā jākontrolē valsts austrumu robeža ar Krieviju.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
