Lielbritānijas Augstākā tiesa Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu atzīst par nelikumīgu
Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien par nelikumīgu atzinusi premjerministra Borisa Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu.
Tiesai nolēma, ka Džonsons, apturot parlamenta darbu piecas nedēļas pirms 31.oktobrī paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), rīkojies nelikumīgi.
Tiesa nolēma, ka lēmums par parlamenta darba apturēšanu nav spēkā un tagad parlamentam jāizlemj, kādu soli spert tālāk, un tas var sanākt uz sēdi jebkurā laikā.
"Par tālāku rīcību jālemj parlamentam, it īpaši spīkeram un Lordu palātas spīkeram. Ja vien nav kādas parlamenta normas, par kuru mums nav zināms, viņi var spert tūlītējus soļus, lai katra palāta var sanākt uz sēdi," teikts spriedumā.
Parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs apsveica tiesas lēmumu un paziņoja, ka Pārstāvju palātai bez kavēšanās jāpulcējas un viņš steidzami konsultēsies ar partiju līderiem.
Lielbritānijas opozīcijas Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins pēc tiesas lēmuma aicināja Džonsonu atkāpties no premjera amata un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
"Es aicinu Borisu Džonsonu (..) apsvēr savu pozīciju un kļūt par īsāko termiņu strādājušo premjeru, kāds šeit jebkad ir bijis," Leiboristu partijas konferencē paziņoja Korbins, aicinot Konservatīvo partijas līderi "rīkot vēlēšanas, lai ievēlētu valdību, kas ciena demokrātiju".
Jautājums par parlamenta darbības apturēšanu bija radījis dziļu plaisu gan politiķu aprindās, gan plašākā publikā.
Valdība norāda, ka parlamenta darba apturēšana, uzsākot rudens sesiju, ir ierasta prakse, kuras mērķis ir ļaut valdībai sagatavot savu likumdošanas programmu jaunajam parlamenta darba cēlienam.
Taču daudzi deputāti un proeiropeiski noskaņotie aktīvisti apgalvo, ka Džonsons pārsniedzis savas pilnvaras, cenšoties izvairīties no parlamenta uzraudzības breksita priekšvakarā.
Zemākās instances tiesas šajā lietā pieņēmušas pretrunīgus spriedumus.