Pērn samazinājies Eiropā notikušo teroraktu skaits, bet prognozē jaunus uzbrukumus
Pagājušajā gadā Eiropā notikuši septiņi dažāda mēroga un rakstura terorakti, kamēr pirms gada tādu bija 20, bet vēl gadu iepriekš 12, norādīts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Savukārt pērn Eiropā novērsti vēl vismaz 23 terorakti, kā arī pretterorisma operācijās aizturētas personas, kuras veica dažādas terorisma atbalsta aktivitātes.
Terorakti pērn norisinājās Francijā, Beļģijā, Spānijā un Nīderlandē. Vienlaikus teroristi turpināja organizēt uzbrukumus Eiropas valstu pilsoņiem arī citos pasaules reģionos.
Līdzīgi kā iepriekš, arī aizvadītajā gadā teroristi par uzbrukuma mērķi izraudzījās galvenokārt civiliedzīvotājus masveida pulcēšanās vietās - gājēju ielas, lielveikalus, pilsētu centrālos laukumus un dzelzceļa stacijas.
"Ņemot vērā, ka šādus uzbrukumus ir salīdzinoši vienkārši veikt un to rezultātā var būt potenciāli liels nogalināto skaits, arī nākotnē ir prognozējami jauni uzbrukumi cilvēku masveida pulcēšanās vietās," norāda VVD.
2018.gadā nozīmīgākos terorisma draudus Eiropas drošībai turpināja radīt islāmistu teroristu grupējums "Daesh", kura sludinātā ideoloģija veicināja Eiropas musulmaņu radikalizāciju un iesaistīšanos terorismā, teikts dienesta darbības pārskatā.
Savukārt galvenie terorisma draudu subjekti Eiropā joprojām bija tā dēvētie pašmāju teroristi, kuri rīkojas individuāli, norāda VVD. Aizvadītajā gadā visus Eiropas valstīs notikušos teroristu uzbrukumus veica tieši solo teroristi. Līdzīga tendence tika novērota arī iepriekšējos gados.
Kā uzsver VVD, Pērn "Daesh" bija ierobežotas spējas plānot un veikt uzbrukumus ārpus savas tiešās darbības teritorijas, tomēr gan pats grupējums, gan tā atbalstītāji turpināja veidot un izplatīt propagandas materiālus, lai kūdītu Eiropā dzīvojošos atbalstītājus veikt uzbrukumus savās mītnes valstīs.
Gan Sīrijā, gan arī citās bruņoto konfliktu teritorijās, tostarp Afganistānā, Pakistānā, Jemenā un Ziemeļāfrikā turpināja darboties ar teroristu organizāciju "Al-Qaeda" saistīti grupējumi, kas radīja draudus Eiropas valstu interešu objektiem to darbības reģionā. Ar "Al-Qaeda" saistītie grupējumi turpināja izplatīt video paziņojumus un citus propagandas materiālus, lai iedvesmotu savus atbalstītājus uzbrukumu veikšanai.
VDD vērtējumā islāmistu teroristu veidoto propagandas materiālu pieejamība internetā palielina personu radikalizēšanās riskus. Sociālie tīkli, mobilās saziņas aplikācijas un slēgtie diskusiju forumi teroristu grupējumiem joprojām ir nozīmīgākā platforma, kur tie izplata savus propagandas materiālus, atzīmē VVD.
Savos propagandas materiālos "Daesh" sniedz gan detalizētus uzbrukumu veikšanas aprakstus un dažāda veida teroraktu veikšanas pamācības, gan arī ideoloģisko motivāciju saviem atbalstītājiem.
Piemēram, 2018.gada sākumā "Daesh" savos propagandas materiālos aicināja atbalstītājus veikt uzbrukumus, izmantojot rīcina indi. Saistībā ar šādu uzbrukumu plānošanu Francijas, Vācijas un Itālijas varas iestādēm aizvadītajā gadā izdevās aizturēt trīs personas.
"Šie gadījumi pierāda, ka teroristu propagandas materiālos publicētajiem aicinājumiem var būt tieša ietekme uz radikāli noskaņotu islāmistu rīcību," norādīts VVD pārskatā.
Lai gan aizvadītajā gadā Latvijā teroristu uzbrukumi nenotika, VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji turpināja uzturēties teroristu kontrolētajos reģionos un tur iesaistīties teroristiska rakstura aktivitātēs.
Dienests arī norāda, ka pērn, līdzīgi kā iepriekš, Latvijas musulmaņu kopienas aktivitātēm bija izteikti iekšējs raksturs un tām nebija tiešas ietekmes uz drošības situāciju Latvijā. Aizvadītajā gadā netika iegūta informācija, kas liecinātu par radikalizācijas tendenču pieaugumu Latvijas musulmaņu kopienā, kā arī par musulmaņu iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs Latvijā.
"Vairums Latvijā dzīvojošo musulmaņu ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, kas ciena Latvijas likumus un vērtības," norāda VVD.
Tomēr dienesta redzeslokā ir atsevišķas personas, kuras izrāda interesi par radikālo islāma interpretāciju. VVD secinājis, ka šo personu ideoloģisko pārliecību nav ietekmējusi Latvijas musulmaņu kopienas lūgšanu namos izplatītā islāma interpretācija. Vairumā gadījumu to ir veicinājuši radikālā islāma sludinātāju un teroristisko grupējumu izplatītie propagandas materiāli, kā arī studijas valstīs, kurās ir pieņemta radikāla islāma interpretācija.
Ziņojumā piebilsts, ka VDD pagājušajā gadā nekonstatēja jaunas tendences, kas varētu veicināt radikalizācijas izplatību.
Vienlaikus ziņojumā akcentēts, ka radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Tāpat VDD uzsver, ka konvertīti joprojām ir viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām Latvijā.
VDD vērtējumā arī Latvijas konvertītu studijas valstīs, kurās dominē radikāla islāma ideoloģija, rada radikalizācijas riskus, kas saistīti ar potenciālu pievēršanos islāma radikālajai interpretācijai šo studiju laikā.
Līdz šim konstatētās tendences liecina, ka arī ieslodzījuma vietās esošie konvertīti un konvertīti ar garīgās veselības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam radikalizācijas riskam.
