foto: Ekrānuzņēmums
Jurkāns intervijā  "Russia Today": ja demonizēsim krievus - nožēlosim
Bijušais Latvijas valstsvīrs apstiprinoši māj ar galvu žurnālistes apgalvojumiem par “Nord Stream II” projektu, krievu skolu slēgšanu Latvijā un citām tēmām, piebilstot, ka Latvijas kļūdainās politikas dēļ ļoti lēna ir infrastruktūras attīstība.
Pasaulē
2019. gada 15. marts, 16:25

Jurkāns intervijā "Russia Today": ja demonizēsim krievus - nožēlosim

Jauns.lv

Kādreizējais “Tautas saskaņas partijas” biedrs, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns izcēlies ar ASV nopelšanu, Latvijas politikas kritizēšanu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizstāvēšanu. Kremļa finansētajā TV kanālā “Russia Today” (RT) Jurkāns, atbildot uz tendencioziem jautājumiem, runājis par NATO karaspēka klātbūtni Latvijā un citām tēmām.

Vairāk nekā 20 minūšu garās intervijas laikā bijušais ministrs izteicās, ka Krievijas un Putina demonizēšana esot nevis politika, bet gan politikas trūkums. Pēcāk Jurkāns piebilda, ka Latvijas loma globālā kontekstā ir nevis izstrādāt politiku, bet pakļauties un sekot Eiropas Savienības (ES) nospraustajam kursam, kas vienmēr būšot noskaņots pret Krieviju. Sarunā ar RT žurnālisti Jurkāns arī kritizē ES ideju par vienotu bruņoto spēku izveidi un piebilst, ka arī ASV to nevēloties, jo tai esot sava vīzija par ES drošību.

Jurkāns: “Kas ir Eiropa?”

“Viņi ir sākuši veidot militāro bāzi Polijā, gaisa spēku bāzi Rumānijā. Amerikāņi neatbalstīs ideju par ES armiju vai citas šādas ES idejas saistībā ar aizsardzības jomu,” spriež Jurkāns, tūdaļ gan nonākot pretrunā ar sevi, apgalvojot, ka ASV jau pamazām domā par NATO pamešanu un ES vietā plāno koncentrēties uz Klusā okeāna reģionu, kas viņiem esot daudz interesantāks gan no militārā, gan ekonomiskā skatpunkta. “Kādēļ gan amerikāņiem būtu te jābūt un jāaizstāv Eiropa, kurai nav savas identitātes? Kas ir Eiropa?”

Turpinājumā, atbildot uz, šķiet, saskaņotiem žurnālistes jautājumiem, Jurkāns uzsver, ka Latvija vadās pēc tā, kas tiek nolemts Vašingtonā un Briselē. Raidījuma vadītāja kādā brīdī izsakās, ka Latvijai nav cerību aizstāvēt sevi vienatnē, savukārt, runājot par starptautiskajām līgumsaistībām (NATO), vietā esot jautājums, vai rietumu lielvalstis tik tiešām ies karot ar Krieviju “Rīgas un Tallinas dēļ”. Jurkāns atbildot norāda, ka neviens saprātīgs cilvēks netic karam starp ASV un Krieviju, turklāt piebilst, ka Krievija negrasās uzsākt jaunus konfliktus austrumu bloka valstīs.

Pēcāk bijušais Latvijas valstsvīrs apstiprinoši māj ar galvu žurnālistes apgalvojumiem par “Nord Stream II” projektu, krievu skolu slēgšanu Latvijā un citām tēmām, piebilstot, ka Latvijas kļūdainās politikas dēļ, ļoti lēna ir infrastruktūras attīstība.

Runājot par rietumvalstu paustajām bažām, ka Krievija varētu kārtējo reizi iejaukties demokrātisku valstu vēlēšanās, Jurkāns, aicinot veicināt draudzīgu dialogu ar Krieviju, pauž: “[...] ir jābeidz demonizēt krievi. Nāksies ļoti nožēlot, ja viņi pārtaps par dēmoniem. Tad mēs visi kliegsim.”

Pilna "RT" intervija ar Jāni Jurkānu:

Jānis Jurkāns, papildus ārlietu ministra amata ieņemšanai (1990. gada 22. maijs līdz 1992. gada 10. novembris), bijis arī vairāku Saeimu deputāts un politiku pirmo reizi pametis 2005. gadā. Pēcāk, 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās atgriezies un startējis no Šlesera Reformu partijas (LPP/LC). Atmodas kustības laikā Jānis Jurkāns aktīvi iesaistījās sabiedriskajos procesos un bija Latvijas Tautas frontes biedrs.