Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprina likumus par "viltus ziņām"

Tiesa gan, likums netiks attiecināts uz "tradicionālajiem medijiem", ar šo terminu saprotot visus plašsaziņas līdzekļus, kuriem ir licence vai apliecība.

Par likuma pārkāpšanu paredzēts sods no 30 000 līdz pusotram miljonam rubļu (no 400 eiro līdz 20 000 eiro).

Atbilstoši likumam, ja tiks konstatēta viltus ziņu publicēšana, vietnēm "nekavējoties" par nepatiesām atzītās ziņas būs jādzēš. Pretējā gadījumā tām draud bloķēšana.

Kā skaidroja viens no likumprojekta autoriem augšpalātas deputāts Andrejs Kļišass, ""nekavējoties" nozīmē tad, kad jums ir radusies tehniska iespēja to izpildīt".

Apakšnams pagājušajā ceturtdienā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma likumus, interneta regulēšanu padarot stingrāku, bet sodus bargākus.

Saskaņā ar vienu no likumiem amatpersonām turpmāk būs tiesības sodīt vai slēgt tīmekļa medijus, ja tie publicēs "viltus ziņas".

Par to, vai publicētais materiāls atzīstams par "viltus ziņu", lems prokuratūra, bet mediju uzraugam būs tiesības pieprasīt šādu publikāciju dzēšanu.

Gadījumos, ja šādi pārkāpumi noveduši pie cilvēka nāves vai nemieriem, izdevumiem draud sodanauda līdz 1,5 miljoniem rubļu (aptuveni 20 000 eiro).

Likuma autori norādījuši, ka viltus ziņas var "novest pie masu nemieriem" un apdraudēt valsts drošību.

Jaunā likuma pretinieki norāda, ka tā normas ir neskaidri formulētas un tās varēs ļaunprātīgi izmantot.

"Vēl vairāk cenzūras!" tviterī norādījusi žurnālistu tiesību aizsardzības organizācija "Reportieri bez robežām".

"Varasiestādes tagad bez tiesas slēgs tīmekļa vietnes un [sociālo mediju] kontus," brīdina opozīcijas politiķis Vladimirs Rižkovs.

Vēl viens likums savukārt paredz sodus par "valsts simbolu zaimošanu".

Tas paredz mediju uzraugam tiesības slēgt tīmekļa vietnes, kurās pausta "atklāta necieņa" pret Krievijas varasiestādēm.

Paredzēti sodi par informācijas izplatīšanu, ar kuru valsts varai izrādīta klaja necieņa un kas "aizvaino cilvēcisko cieņu un sabiedrisko tikumību".