Kāpēc Putina inaugurācijas ceremonijā nebija redzams viņa lielākais atbalstītājs - Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs?
"Kadirovs ir nozīmīgs faktors Putina personiskajai drošībai – kā personiskās drošības garants. Es sliecos ticēt hipotēzei, ka Putins patiesībā ir balansētājs starp dažādiem spēcīgiem grupējumiem Krievijā un ka tieši Kadirova lojalitāte nodrošina viņa aizsardzību šajā sistēmā," Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers sacīja RīgaTV 24 raidījuma "Globuss" speciālizlaidumā par Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas ceremoniju.
Līdz ar to Austers ir pārsteigts, ka Putina inaugurācijas ceremonijā Kadirovu redzēt nevarēja: "Ļoti interesanti, ka ceremonijā neredzējām Kadirovu, jo Kadirovam ir īpaša loma. Vai nu speciāli nerādīja, vai nepaspēja parādīt, vai arī viņš tur nebija."
Pētnieks gan spekulēja, ka pie visa vainīgas varētu būt varas spēles, jo Kadirova ietekmes dēļ starp viņu un Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) jau iepriekš ir izcēlušies konflikti.
Putina inaugurācijas ceremonija Maskavas Kremlī
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien stājās amatā uz vēl vienu sešu gadu amata termiņu. Putins deva prezidenta zvērestu ceremonijā Maskavas ...
"Tas nepatīk daudziem sāncenšiem, un ir bijuši konflikti starp FSB grupējumiem un Kadirovu. Es pieņemu, ka šīs varas spēles iet uz pilnu klapi, un, acīmredzot, šeit ir arī kāds faktors, kāpēc viņu neparādīja kadrā kopā ar citiem," pauda Austers.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien stājās amatā uz vēl vienu sešu gadu amata termiņu.
Putins deva prezidenta zvērestu ceremonijā Maskavas Kremlī.
18.martā notikušajās prezidenta vēlēšanās, pēc oficiāliem datiem, Putins saņēma 76,69% balsu. Lai gan novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem vēlēšanās, Centrālā vēlēšanu komisija apgalvoja, ka būtisku pārkāpumu neesot bijis.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Amatā Putins pirmo reizi tika ievēlēts 2000.gadā, bet otrā termiņa beigās 2008.gadā viņš varu nodeva savam sabiedrotajam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā, kad prezidenta amata termiņš bija pagarināts četriem līdz sešiem gadiem, Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Pēc carisma krišanas tik ilgi varas grožus noturēt savās rokās Krievijā līdz šim izdevies vienīgi asiņainajam komunistu tirānam Josifam Staļinam, kurš Putina valdīšanas ērā Krievijā atkal daudziem kļuvis par pielūgsmes objektu.
Putina atbalstītāji sava līderu nopelnu sarakstā min gan Krievijas militāro intervenci Sīrijā, gan iebrukumu Ukrainā un okupētās Krimas pussalas aneksiju, uzskatot, ka rietumvalstu sankcijas, kas pret Krieviju tika vērstas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, bijusi cena, ko vērts maksāt par "valsts piecelšanos no ceļiem".
Viņa nākamo, jau ceturto pilnvaru termiņu, domājams, apēnos arī arvien aktuālākais jautājums par varas pēctecību. Pašlaik spēkā esošā konstitūcija tagad jau pavisam nepārprotami liedz Putinam 2024.gadā kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, un viņš ir solījis, ka negrozīs pamatlikumu, lai varētu palikt Kremlī arī pēc šī termiņa.
Avoti Krievijas valdošajā elitē izsakās, ka sagaida no Putina ko līdzīgu 2008.gada manevram. Arī toreiz Putins bija izsmēlis konstitūcijā noteikto divu pilnvaru termiņu limitu, taču saglabāja faktiskās varas grožus savās rokās ar "rokādes" palīdzību, prezidenta krēslā iesēdinot sev lojālo toreizējo un arī tagadējo premjerministru Medvedevu, bet pašam pārceļoties uz valdības namu.
