Tramps šaubās par Izraēlas vēlmi salīgt mieru ar palestīniešiem
ASV Prezidents Donalds Tramps svētdien publicētā intervijā apšaubījis Izraēlas ieinteresētību noslēgt mieru ar palestīniešiem.
Tramps iepriekš ir nosodījis palestīniešus, pārmetot tiem nevēlēšanos iesaistīties miera sarunās, bet līdz šim ir atturējies kritizēt Izraēlu.
Intervijā laikrakstam "Israel Hayom" Tramps norādīja, ka ASV un Izraēlas attiecības ir lieliskas, bet miers ar palestīniešiem padarītu tās "daudz labākas".
"Pašreiz es teiktu, ka palestīnieši necenšas noslēgt mieru. (..) Un es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka Izraēla cenšas panākt mieru. Tāpēc mums vienkārši jāskatās, kas notiks," sacīja Tramps.
ASV prezidents arī pauda bažas par Izraēlas ebreju kolonistu apmetņu celtniecību, norādot, ka tās vienmēr sarežģī miera centienus, un sacīja, ka "Izraēlai jābūt ļoti uzmanīgai ar apmetnēm".
Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības uzskata ebreju kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē par nelikumīgām, bažījoties, ka to būvniecība apdraud iespēju panākt Izraēlas un palestīniešu mieru.
Tramps sacīja, ka vēlas vienošanos, kas atrisinātu Izraēlas un palestīniešu konfliktu, taču apšaubīja, vai pašreiz maz iespējamas sarunas par šo jautājumu.
"Atklāti sakot, es nezinu vai mums vispār būs sarunas. Redzēsim, kas notiks," sacīja prezidents.
Kopš Tramps decembrī nolēma atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu attiecības starp Vašingtonu un palestīniešu vadību ir saspringtas.
Palestīniešu līderi paziņojuši, ka sarunas ar ASV administrāciju nav iespējamas, kamēr nebūs atrisināts Jeruzalemes jautājums.
Jeruzalemes statuss ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem izraēliešu un palestīniešu miera sarunās. Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967.gadā, bet starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi.
Izraēla vēlāk Austrumjeruzalemi anektēja un uzskata, ka visa pilsēta ir tās galvaspilsēta. Palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme kļūst par viņu nākotnes valsts galvaspilsētu.
ASV ir arī samazinājušas savu finansiālo ieguldījumu ANO aģentūrā, kas palīdz palestīniešu bēgļiem, un iesaldējušas 65 miljonus dolāru no šiem līdzekļiem, līdz šajā aģentūrā tiks veiktas reformas.
