Kadafi pulcē armiju no 25 000 afrikāņu algotņiem
Lībijas līderis Muamars Kadafi tiek apsūdzēts savas ietekmes izmantošanā, lai veidotu armiju no algotņiem, kas ieradušies no Āfrikas valstīm dienvidos no Sahāras tuksneša - Libērijas, Sjerraleones, Ugandas, Čadas, Mali un Zimbabves.
Nav tāda konflikta, nemiernieku grupējuma vai despota Āfrikā, kuram Lībijas līderis nebūtu piedāvājis finansējumu, apmācību vai atbalstu savas 41 gadu ilgās valdīšanas laikā. Viņš arī atbalstījis miera uzturēšanas operācijas, sniedzis palīdzību un būvējis infrastruktūru.
Tagad ar savu "naftas naudu" Kadafi esot pievilinājis aptuveni 25 000 algotņu, lai apspiestu tautas sacelšanos pret viņa režīmu.
Lībijas Cilvēktiesību līgas vadītājs Ali Zeidans saka, ka ārvalstu kaujinieku grupā galvenā loma ir Čadai un tajā ir arī Nigēras, Mali, Zimbabves un Libērijas pilsoņi, kuriem tiekot maksāts no 300 līdz 2000 dolāru (no 150 līdz 1000 latu) dienā.
Kadafi finansēja Čadas nemiernieku kustības, arī pašreizējā prezidenta Idrisa Debi grupējumu, un daudzi bijušie nemiernieki pašlaik joprojām dzīvo Lībijā.
Kaut arī lielākā daļa šo valstu valdību ir noliegusi, ka to pilsoņi cīnītos kā algotņi Lībijā, Mali amatpersonas apstiprinājušas, ka Kadafi savervējis simtiem tuaregu jauniešu no Mali un Nigēras.
Kidalas reģionālās asamblejas prezidents Abdusalams ag Asalats teica, ka jaunieši "masveidīgi traucas uz Lībiju", kaut gan reģionālās varas iestādes mēģina atrunāt viņus, it īpaši bijušos nemierniekus, tomēr tas nav viegli, jo Lībijā viņus gaida "dolāri un ieroči".
Kadafi bija vadošā loma tuaregu sacelšanās izbeigšanā 2009.gada oktobrī Mali un Nigērā, kur viņš esot izdalījis nemierniekiem miljoniem dolāru.
"Vismaz 3000 bijušo tuaregu kaujinieku klejo brīvībā kopš 2009.gada, un tāpēc nav jābrīnās, ka dažus no viņiem savervējis Kadafi, kuram viņi ir daudz parādā," sacīja kāds tuaregu avots Nigērā, kurš vēlējās palikt anonīms.
Kadafi ir atbalstījis arī Ugandas Nacionālās pretošanās armijas nemierniekus, Sjerraleones Revolucionāro apvienoto fronti un Libērijas bijušo prezidentu Čārlzu Teiloru, kurš pašlaik gaida tiesas prāvu Hāgā par kara noziegumiem.
Organizācija "Human Rights Watch" trešdien paziņoja, ka tā nav varējusi pārbaudīt no neatkarīgiem avotiem ārvalstu algotņu klātbūtni Lībijā.
LETA/Foto: EPA/LETA
