Japāna cīnās ar postošās dabas katastrofas sekām - apkopojums
Japāna cīnās ar piektdien valsts ziemeļaustrumu daļu nopostījušās zemestrīces un cunami sekām, steigšus meklējot dubļu un atlūzu jūrā izdzīvojušos un steidzot novērst potenciālu kodolkatastrofu.
Japānas traģēdija
Apstiprināto zemestrīces un cunami upuru skaits Japānā sasniedzis 1351 cilvēku, ziņo Japānas telekanāls NHK.
Tomēr amatpersonas brīdina, ka reālais upuru skaits visdrīzāk pārsniedz 10 000, jo cietušo valsts ziemeļaustrumu reģionu klāj dubļu un atlūzu jūra, krietni sarežģījot glābēju darbu.
Glābēji norāda, ka Mijagi prefektūrā, kas vissmagāk cietusi dabas katastrofā, bojāgājušo skaits vien varētu pārsniegt 10 000 cilvēkus.
Japānas premjerministrs Naoto Kans svētdien paziņoja, ka valsti piemeklējusi vissmagākā krīze 65 gados kopš Otrā pasaules kara beigām, aicinot nāciju apvienoties pēc postošās zemestrīces.
"Pašreizējā situācija pēc zemestrīces, cunami un avārijām atomelektrostacijās savā ziņā ir vissmagākā aizvadītajos 65 gados kopš Otrā pasaules kara. Vai mēs spēsim pārvarēt krīzi, ir atkarīgs no ikviena no mums," uzrunā tautai sacīja Kans.
Bez dabas katastrofā izdzīvojušo meklēšanas šobrīd Japānas aktuālā problēma ir kodolavārijas novēršana "Fukušima 1" atomelektrostacijā.
Pārstājot darboties reaktora dzesēšanas sistēmai, "Fukušima 1" atomelektrostacijā sprādzienā sestdien tika daļēji sagrauta ēka, kurā atrodas viens no kodolreaktoriem, taču reaktoru apņemošā dzelzsbetona struktūra palika neskarta.
Svētdien pārstājusi darboties "Fukušima 1" atomelektrostacijas vēl viena kodolreaktora dzesēšanas sistēmas, amatpersonām brīdinot, ka arī tajā pastāv sprādziena draudi.
Japānas valdības pārstāvis Jukio Edano svētdien pavēstīja, ka degvielas serdeņu kušana notikusi, visdrīzāk, divos atomelektrostacijas reaktoros.
"Mēs rīkojamies ar pieņēmumu, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka tas [kodoldegvielas serdeņa kušana] ir noticis stacijas pirmajā reaktorā. Attiecībā uz reaktoru numur trīs, mēs rīkojamies ar pieņēmu, ka tas ir iespējams," sacīja Edano.
"Pastāv sprādziena draudi trešā reaktorā ēkā," pavēstīja amatpersona, piebilstot, ka arī šo reaktoru aizsargājošā struktūra izturēs sprādzienu, tāpat kā pirmā reaktora gadījumā.
Kodolreaktora degvielas serdeņa kušana notiek pārkaršanas gadījumā, radot bojājumu kodolreaktora struktūrā un radot potenciālu radiācijas noplūdes risku.
Zemestrīces un cunami postījumi Japānā
Sestdien pirmajā kodolreaktorā notikušais sprādziens izmeta gaisā radiācijas mākoni, AES tuvumā radiācijas līmenim uz laiku palielinoties 20 reizes. Tomēr nedaudz vēlāk AES apkārtnē radiācijas līmenis nokritās, vējam radioaktīvā piesārņojuma mākoni nesot Klusā okeāna virzienā. Tālāka radiācijas noplūde AES apkārtnē nav konstatēta.
Japānas kodoldrošības aģentūra negadījumu novērtējusi ar ceturto pakāpi starptautiskajā septiņu pakāpju skalā.
Abu Fukušimas atomelektrostaciju, kurās atrodas pavisam desmit kodolreaktori, apkārtnē 20 kilometru rādiusā evakuēti aptuveni 200 000 cilvēku.
Japānas premjerministrs svētdien brīdināja, ka situācija Fukušimas atomelektrostācijā saglabājas dramatiska.
Svētdien Japāna izsludināja ārkārtas stāvokli vēl vienā atomelektrostacijā, kuras apkārtnē reģistrēts ievērojami paaugstināts radiācijas līmenis, pavēstīja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).
Stacijas tuvumā fiksētais radiācijas līmenis 700 reizes pārsniedz normālu apjomu, taču tas vēl joprojām ir zems līmenis, informēja energooperators "Tokyo Electric Power" (TEPCO).
Nedaudz vēlāk Japānas kodoldrošības aģentūra paziņoja, ka radioaktīvais piesārņojums nav saistīts ar pašu Onagavas staciju, bet visdrīzāk tā ir radiācija, ko gaisā izmeta sestdien notikušais sprādziens Fukušimas AES.
Pēc Japānas amatpersonu ziņojumiem, visos trijos Onagavas stacijas reaktoros situācija tiek kontrolēta.
Onagavas atomelektrostacija atrodas netālu no Onagavas un Išinomaki pilsētām Mijagi prefektūrā, ko zemestrīce un cunami skāra vissmagāk.
Vienā Onagavas AES rektora turbīnas ēkā piektdien izcēlās ugunsgrēks, taču tas ir nodzēsts. Iepriekš ziņots arī par ūdens plūdi vienā no stacijas reaktoriem.
Japānas valdība paziņoja, ka no pirmdienas valstī tiks ieviesti elektroenerģijas padeves pārtraukumi, jo zemestrīces un cunami dēļ apturēta vairāku atomelektrostaciju darbība, līdz ar to ievērojami samazinājies valstī saražotās elektroenerģijas daudzums.
Japānas premjerministrs Naoto Kans paziņoja, ka viņš devis atļauju plānoto elektroenerģijas padeves pārtraukumu ieviešanai, lai novērstu pēkšņus un plašus padeves traucējumus.
Kans arī lūdza iedzīvotājus būt saprotošiem, kā arī aicināja taupīt elektroenerģiju.
Elektrības padeve tiks pārmaiņus atslēgta kompānijas "Tokyo Electric Power" (TEPCO) apkalpotajā reģionā - Tokijā, izņemot centrālos rajonos, Čibas, Gunmas, Ibaraki, Kanagavas, Točigi, Saitamas, Jamanasi un Sidzuokas prefektūrās.
Attiecīgais reģions tiks sadalīts piecās zonās un katrā no tiem uz trim stundām dienā rotācijas kārtībā tiks atslēgta elektrība.
TEPCO apkalpo zemestrīces skarto "Fukušimas 1" atomelektrostaciju, kurā dzesēšanas sistēmas problēmu dēļ noticis viens sprādziens un visdrīzāk notikusi divu rektoru degvielas serdeņu kušana.
Pēc kompānijas aplēsēm, TEPCO saražotās elektroenerģijas iztrūkums veidos 10 miljonus kilovatu dienā.
TEPCO brīdināja, ka elektroenerģijas padeves pārrāvumi gaidāma līdz aprīļa beigām.
Japānas kodolenerģijas industrija nodrošina aptuveni trešo daļu no valstij vajadzīgās elektroenerģijas.
No Japānas aptuveni 50 kodolreaktoriem, 11 atrodas vissmagāk cietušajā reģionā un, sākoties pazemes grūdieniem, tie automātiski apstādināti.
Lai novērstu dramatiskas svārstības finanšu tirgos, sagaidāms, ka Japānas Centrālā banka pirmdien tirgū iepludinās ievērojamu daudzumu finansējuma, vēsta ziņu aģentūra "Dow Jones Newswires".
Japānas banka jau piektdien pēc zemestrīces paziņoja, ka tā darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu tirgus likviditāti un finanšu tirgu stabilitāti.
Banka arī paziņoja, ka pirmdien un otrdien paredzētā divu dienu valdes sanāksme pārkārtota un beigsies jau pirmdien, ko analītiķi vērtē kā liecību par tūlītēji ieviešamiem ārkārtas pasākumiem.
Japānas valdība svētdien atzina, ka katastrofa, ko premjerministrs nodēvējis par lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara, atstās būtisku iespaidu uz valsts ekonomiku.
Ekonomisti pagaidām vairās minēt dabas katastrofas izraisīto zaudējumu apmēru, taču pēc vadošā riska novērtējuma uzņēmuma "AIR Worlwide" (AIR) sākotnējām aplēsēm, Japānas zemestrīces un cunami nopostīto apdrošināto īpašumu vērtība sniedzas no 14,5-34,6 miljardiem ASV dolāru.
"Glābšanas un meklēšanas darbi vēl joprojām turpinās un postījumu novērtēšana ir tikai sākta, tāpēc pašlaik ir grūti novērtēt zaudējumu pilnu apmēru," teikts kompānijas paziņojumā.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: LETA/AFP/EPA
