Japānas atomelektrostacijā jauni sprādzieni un ugunsgrēks
Situācija zemestrīces bojātajā Japānas atomelektrostacijā otrdien vēl vairāk pasliktinājusies, atskanot vēl diviem sprādzieniem un izceļoties ugunsgrēkam.
Agrā otrdienas rītā kodolspēkstacijas "Fukušima 1" otrajā reaktorā notika sprādziens, bet neilgi pēc tam ceturtajā reaktorā eksplodēja ūdeņradis, izraisot ugunsgrēku. Vēlāk gan tika ziņots, ka liesmas izdevies apslāpēt. Tomēr līdz ar ūdeņradi noplūdušas arī radioaktīvās vielas.
Savukārt sprādzienā, kas noticis otrajā reaktorā, bojāts ēkas jumts un virs tās paceļas dūmi. Tiek ziņots, ka daļai personāla likts reaktoru pamest, un kāds eksperts brīdinājis, ka tas varētu liecināt par tālāku krīzes saasināšanos.
Kā ziņots, pirmā eksplozija "Fukušima 1" atomelektrostacijā, kuras dzesēšanas sistēmu sabojāja piektdienas postošā zemestrīce, notika jau sestdien, un tajā tika bojāts pirmais reaktors, bet pirmdien eksplozija notika trešajā reaktorā. Tās laikā tika ievainoti 11 cilvēki. Tādējādi kritiska situācija izveidojusies jau četros no sešiem spēkstacijas reaktoriem.
Radiācijas līmenis spēkstacijas apkārtnē "ievērojami paaugstinājies" un rada briesmas cilvēku veselībai, paziņojis premjerministrs Naoto Kans.
Zemestrīces un cunami postījumi Japānā
Arī Tokijā, kas atrodas aptuveni 250 kilometrus un dienvidrietumiem no Fukušimas, radiācijas līmenis ir paaugstināts, ziņo varasiestādes.
"No rīta mēs esam novērojuši Tokijā radiācijas līmeni, kas ir augstāks nekā normāli, taču mēs to neuzskatām par līmeni, kas ietekmētu cilvēka ķermeni," pavēstīja Tokijas metropoles valdības amatpersona.
Kāda cita amatpersona pastāstīja, ka starp plkst. 10.00 (plkst. 3.00 pēc Latvijas laika) un plkst. 11.00 Japānas galvaspilsētā reģistrētais radiācijas līmenis bijis 0,809 mikrozīverti, un aģentūra "Jiji Press" norāda, ka tas ir 20 reizes vairāk nekā pirmdien.
Daži iedzīvotāji jau sākuši Tokiju pamest, kamēr citi steidz apgādāties ar pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču rezervēm.
Vairākas ārvalstu vēstniecības ieteikušas savam personālam un savu valstu pilsoņiem pamest radiācijai pakļautās teritorijas. Arī vairākas starptautiskās korporācijas paziņojušas, ka apsver iespēju pārcelt savus birojus ārpus Japānas galvaspilsētas.
Pat daļa ārvalstu žurnālistu sākuši pamest apdraudēto apkārtni.
Valdība paziņojusi, ka cilvēkiem, kas vēl palikuši ap atomelektrostaciju 20 kilometru rādiusā noteiktajā slēgtajā zonā, tā nekavējoties jāpamet, bet tie, kas dzīvo desmit kilometru platā teritorijā ap slēgto zonu, aicināti neatstāt ēkas.
No slēgtās zonas varasiestādes jau evakuējušas 210 000 cilvēku.
Vēji virs zemestrīces bojātās atomelektrostacijas šobrīd pūš dienvidrietumu virzienā, taču vēlāk otrdien pavērsīsies uz rietumiem.
Šobrīd vēja ātrums nav liels un sasniedz divus līdz trīs metrus sekundē, ziņo Japānas Meteoroloģijas pārvalde. Taču trešdien vējš pavērsīsies uz dienvidiem un tā ātrums pieaugs, sasniedzot trīs līdz piecus metrus sekundē. Vēlāk vējš pagriezīsies uz austrumiem Klusā okeāna virzienā, bet tā ātrums turpinās augt, sasniedzot 12 metrus sekundē.
Tikmēr policija otrdien paziņoja, ka oficiāli reģistrēto zemestrīces un cunami upuru skaits pārsniedzis 2400.
Nacionālā policijas pārvalde vēsta, ka pēc piektdien notikušās zemestrīces apstiprināti 2414 nāves gadījumi, 3118 personas skaitās bez vēsts pazudušas, bet ievainojumus guvuši 1885 cilvēki.
Tajā pašā laikā Mijagi prefektūras policijas priekšnieks pauda pārliecību, ka tikai viņa pārzinātajā teritorijā patiesais bojāgājušo skaits pārsniedz 10 000.
Zemestrīce un cunami viļņi sagrāvuši vairāk nekā 55 380 ēkas, vairāk nekā 3000 mājas pārklājuši plūdu ūdeņi, bet 130 mājas nodegušas, ziņo policija.
Reģistrēti arī 68 zemes nogruvumi.
Simtiem tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši pajumti, un pagaidu apmetnēs izvietoto skaits pārsniedzis pusmiljonu. Tikmēr vairāki miljoni japāņu palikuši bez elektroenerģijas, degvielas un pietiekamiem pārtikas krājumiem.
Vismaz 1,4 cilvēkiem pagaidām nav pieejams ūdensvada ūdens.
Vadošais risku analīzes uzņēmums "AIR Worldwide" lēš, ka tikai zemestrīces nodarīto zaudējumi būs no 14,5 līdz 34,6 miljardiem ASV dolāru.
LETA/Foto: EPA