Vai atņemt šausmām seju? Aktualizējas jautājums, cik ētiski ir rādīt džihādistus medijos
Francijas un Beļģijas laikrakstu vāki pēc teroristu uzbrukumiem Zāventemas lidostā Briselē.
Pasaulē

Vai atņemt šausmām seju? Aktualizējas jautājums, cik ētiski ir rādīt džihādistus medijos

Jauns.lv

Francijas izdevumi "Le Monde" un "La Croix" nolēmuši vairs nepublicēt teroristu fotogrāfijas, kamēr radiostacija "Europa 1" neminēs teroristus-slepkavas vārdā. Savu viedokli pauž arī Latvijā zināmi mediju darbinieki.

Vai atņemt šausmām seju? Aktualizējas jautājums, c...

"The Guardian" vēstī, ka par līdzīgu lēmumu paziņojuši vairāki Francijas mediji, norādot, ka nevēlas uzbrucējiem sagādāt "pēcnāves glorifikāciju".    

Žurnālists Kārlis Streips, vaicāts, vai teroristiem vajadzētu pārtraukt “piešķirt seju”, sacīja, ka tas ir koks ar diviem galiem. Uz Kasjauns.lv jautājumu, vai viņš, ja būtu atbildīgs par šāda lēmuma pieņemšanu, sliektos par labu nepublicēšanai, norādīja, ka katru gadījumu vērtētu individuāli. Žurnālists uzsvēra, ka gadījumos, kad teroristi pēc uzbrukumiem ir uz brīvām kājām, tomēr fotogrāfijas ir jāpublicē, jo cilvēkiem ir tiesības zināt. Turklāt iedzīvotāju iesaiste var sekmēt ātrāku ļaundaru notveršanu.   

Runājot par pēdējiem uzbrukumiem Ruānā, kur zvērīgi tika nogalināts katoļu baznīcas priesteris, Streips lemtu par labu fotogrāfiju nepublicēšanai, taču uzbrucēju vārdus gan neslēptu.   

Savukārt žurnāla " Likums un taisnība " galvenais redaktors Māris Puķītis uzsvēra, ka svarīgāk ir parādīt tos, kas zaudējuši dzīvību. Tas ļautu saprast, ka upuri ir reāli, nevis anonīma traģiska statistika.   

"Le Monde" publicēja redaktora sleju pēc pēdējā uzbrukuma, kur dzīvību zaudēja baznīcas priesteris Ruānā, norādot, ka visiem sabiedrības elementiem jāiesaistās cīņā pret terorismu un tieši medijiem šajā cīņā ir īpaša loma.    

Kopš teroristu uzbrukumiem Eiropā "Le Monde" jau vairākkārt mainījusi savas darbības principus. Pirmkārt, redakcijā tika nolemts vairs nepubliskot "Islāma valsts" propagandas dokumentus. Pēc Nicas terorakta 14.jūlijā redakcijā nolemts vairs nepublicēt teroristu fotogrāfijas, lai izvairītos no ļaundaru glorificēšanas.   

Izdevumā norāda, ka tas laiku pa laikam atgriezīsies pie diskusijas par to, kā atainot ar terorismu saistītu informāciju.    

Telekanāls BFM-TV un katoļu laikraksts "La Croix" norādījuši, ka uzsāks līdzīgu ceļu.    

"Mēs pagājušajā naktī nolēmām vairs nerādīt teroristu fotogrāfijas līdz nākamajiem rīkojumiem," sacījuši BFM-TV pārstāvji, norādot, ka par šādu soli domāts jau ilgāku laiku un lēmuma pieņemšanu paātrināja notikumi Nicā.    

Radio "Europe 1" sacīja, ka tā nepublicēs savā mājaslapā teroristu fotogrāfijas un publiski nenosauks šo cilvēku vārdus. Gaidāms, ka arī telekanāls "France 24" nāks klajā ar līdzīgu paziņojumu.    

Tiesa gan, franču mediji šajā lēmumā nav vienoti, piemēram, Francijas sabiedriskais medijs "France Télévisions" paziņojis: "Mūsu pienākums ir informēt, tās ir pilsoņu tiesības - tapt informētiem," piebilstot, ka medijs atturēsies no pašcenzūras.   

Kanāla amatpersona Mišels Fīlds uzsvēris, ka teroristu vārdu un fotogrāfiju slēpšana vairos trauksmi sabiedrībā un radīs sajūtu, ka mediji viņus tur neziņā, piebilstot, ka šāda cenzūra ir bezjēdzīga sociālo mediju laikmetā.   

"Libération" redakcijā saka, ka lēmumu pieņems katrai situācijai atsevišķi. "Katrs stāsts ir citādāks, katrs uzbrukums ir citādāks un mēs pielāgojam savu pirmo vāku, ņemot to vērā," teikts laikrakstā.    

Izdevumi "Le Figaro" un "Nouvel Observateur" arī nolēmuši neņemt piemēru no "Le Monde".    

"The Guardian" tikmēr norāda, ka turpinās publicēt teroristu fotogrāfijas.    

Pēc Nicas uzbrukumiem psihoanalītiķis Feti Neslama nāca ar ierosinājumu: "Varbūt ir laiks medijiem noslēgt paktu, ka tie vairs nepublicēs ļaundaru vārdus un attēlus, jo tas ir ļoti liels pienesums viņu centieniem iegūt pasaules slavu, kamēr upuri ir anonīmi un paliks anonīmi."   

Psihoanalītiķis norādīja, ka "glorificēšana" iedrošina citus veikt uzbrukumus ar mērķi "iegūt viņu vadoņu un draugu atzinību". Viņš piebilda: "Viņi atstāj savas identifikācijas kartes - viņi grib tikt identificēti ļoti ātri." 


Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA; Lita Krone/LETA