Īslandieši referendumā atkārtoti noraida "Icesave" vienošanos
Īslandieši sestdien referendumā atkārtoti noraidījuši valdības vienošanos bankrotējušās "Icesave" lietā.
Kā liecina referenduma daļējie rezultāti, 58% vēlētāju balsoja pret valdības plānu, bet 42% balsoja par.
Šis bija jau otrais referendums šajā lietā, jo pirmajā reizē 2010.gada martā kompensāciju izmaksu "Icesave" lietā noraidīja vairāk nekā 93% Īslandes iedzīvotāju.
Īslandes parlaments februārī ar lielu balsu vairākumu apstiprināja jauno vienošanos "Icesave" kompensāciju lietā.
Tomēr valsts prezidents Olafurs Ragnars Grimsons pieņēma lēmumu plānu nodot tautas balsojumam, jau otro reizi ļaujot iedzīvotājiem izlemt par rīcību šajā lietā.
Lielbritānija un Nīderlande pieprasa Īslandei atmaksāt 3,9 miljardus eiro (2,74 miljardus latu), ko tās izmaksājušas 340 000 savu pilsoņu, sedzot bankrotējušās Īslandes bankas "Landsbanki" Nīderlandes un Lielbritānijas tiešsaistes struktūrvienībā "Icesave" zaudētos noguldījumus.
Puses iepriekš panāca vienošanos par kompensāciju atmaksu, taču Īslandes prezidents atteicās parakstīt parlamenta pieņemto lēmumu un nodeva to apstiprināšanai referendumā.
Reikjavīka 2010.gada decembrī panāca jaunu vienošanos ar Londonu un Hāgu par pakāpenisku naudas atmaksāšanu laika posmā no 2016. līdz 2046.gadam - Nīderlandei pienākošos 1,3 miljardus eiro ar 3% likmi, bet Lielbritānijai pienākošos 2,6 miljardus eiro ar 3,3% likmi. Iepriekšējā vienošanās paredzēja 5,5% likmi.
Pat neņemot vērā procentus, kompensācijas vienošanās katram no Īslandes 320 000 iedzīvotāju izmaksās 12 000 eiro, tomēr Reikjavīka cer lielāko daļu no maksājuma segt ar "Icesave" bankrotējušās māteskompānijas "Landsbanki" aktīviem.
