Islandes ekonomiskās krīzes pārvarēšanas taktika bija visefektīvākā
Islandei ekonomisko krīzi izdevies pārlaist labāk nekā Latvijai un Īrijai, pateicoties tam, ka Reikjavīka necentās glābt grūtībās nonākušās bankas, secinājis ietekmīgais Beļģijas ekonomikas izpētes institūts "Bruegel".
Institūta ekonomists Žolts Darvašs savā ziņojumā salīdzinājis Latvijas, Īrijas un Islandes veiktos pasākumus 2007.gadā sākušās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, vēsta laikraksts "The Irish Independent".
Ziņojumā secināts, ka Latvija ekonomiskajā krīzē cietusi vissmagāk no trim apskatītajām valstīm, savukārt Islande tikusi cauri visvieglāk.
Visās trijās valstīs laikā pirms krīzes piedzīvots kreditēšanas pieaugums, kas izraisīja spekulācijas ar nekustamo īpašumu un nelīdzsvarotas investīcijas.
Sākoties krīzei, nokritās nekustamo īpašumu cenas, sabruka bankas un visām trim valstīm nācās vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda pēc palīdzības.
Latvijai, Īrijai un Islandei tad nācās ieviest taupības programmas, strukturālas reformas un banku sistēmas reformas. Šīs līdzības ļauj ekonomistiem salīdzināt valstu dažādās taktikas, lai mēģinātu novērtēt, kura no tām bija visefektīvākā.
"Pieredze ar Islandes milzīgās banku sistēmas sabrukumu liecina, ka pareizā taktika varētu būt ļaut bankām sabrukt," teikts ziņojumā.
"Islandes banku sektors piedzīvoja sabrukumu, un milzīgus zaudējumus cieta banku ārvalstu aizdevēji. Taču krīzes sekas Islandē bija daudz maigākas nekā Latvijā," norāda ekonomists.
Savukārt Īrijas valdība nolēma izdot garantijas Īrijā bāzētajām bankām, kas noveda pie krīzes padziļināšanās, taču pēc tam Eiropas Centrālā banka izdarīja uz Īriju spiedienu, lai saglabātu šīs garantijas.
"Kaut arī banku zaudējumu socializēšana Īrijā sākotnēji bija īru lēmums, vēlāk, kad Īrijas valdība vēlējās mainīt kursu, Eiropas institūcijas to aizliedza eirozonas finanšu stabilitātes vārdā," raksta analītiķis.
Vienlaikus Darvašs apšauba, vai Īrijas banku sektora sabrukums kaitētu pārējai eirozonai.
"Nevar skaidri zināt, kas notiktu ar finanšu stabilitāti ārpus Īrijas, ja Īrijas bankām ļautu sabrukt, bet viena lieta ir skaidra: Īrijā veiktā banku zaudējumu socializēšana citām valstīm ir nākusi pa labu, taču tā ievērojami palielināja Īrijas valsts parādu," teikts ziņojumā.
Vienīgais veids, kā izvairīties no nacionālo banku sabrukuma izraisītām potenciālām sekām citām valstīm, būtu Eiropas banku regulu un uzraudzības centralizēšana, kā arī sistēmas izveidošana maksātnespējīgu aizdevēju glābšanai, secināts ziņojumā.
No apskatītajām trīs valstīm Latvija ir cietusi vissmagāk, piedzīvojot lielāko iekšzemes kopprodukta kritumu pasaulē, taču Islande cietusi vismazāk, teikts ziņojumā.
Īrija piedzīvoja piekto lielāko ekonomisko lejupslīdi, bet Islande septīto lielāko. Latvija arī cietusi no smagākā nodarbinātības apjoma kritumu, bet Islandes nodarbinātības apjoma samazināšanās bija vismazākā (-5%).
Labās ziņas visām trim valstīm ir tādas, ka Latvijā, Īrijā un Islandē ir atsākusies ekonomikas izaugsme.
Visstraujāko situācijas uzlabošanos piedzīvo Latvija, kaut arī tas vēl nav radījis jaunas darba vietas. Gan Latvija, gan Islande arī atgriezusies starptautiskajos vērtspapīru tirgos.
