Papildināta - Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas

Krievijā svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās jau ir nobalsojuši vairāk nekā 30% balsstiesīgo iedzīvotāju, paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja vietnieks Leonīds Ivļevs.

Saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 13 pēc Maskavas laika (pulksten 11 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 30,1% vēlētāju. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prezidenta vēlēšanām 2008.gadā vēlētāju aktivitāte analogā laika periodā ir augstāka par 4%, sacīja Ivļevs CVK informācijas centrā.

Maskavā nobalsojuši 12,39% vēlētāju, bet Sanktpēterburgā - 10,62%.

Tjumeņas apgabalā nobalsojuši 60,01% vēlētāju, Orenburgas apgabalā - 43,93%, Čuvašijas Republikā - 32,59%, Komi Republikā - 31,93%, Samaras apgabalā - 23,71%, Novgorodas apgabalā - 21,75%, Vologdas apgabalā - 20,29%, Kaļiņingradas apgabalā - 20,08%, Arhangeļskas apgabalā - 20%, Stavropoles novadā - 19,29%, Karēlijas Republikā - 17,95%,  Pleskavas apgabalā - 17,78%, Ļeņingradas apgabalā - 17,42%, Murmanskas apgabalā - 15,39%.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par 59 gadus veco Putinu varētu nobalsot vairāk nekā 50% vēlētāju, un tādā gadījumā nebūs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta.

Pārējie kandidāti ir Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genadijs Zjuganovs, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis, neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs un partijas "Taisnīgā Krievija" izvirzītais Sergejs Mironovs.

Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika) un beigsies Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur iecirkņi tiks slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).

Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas "Vienotā Krievija" uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu "pēcteci", saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.

Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas "Vienotā Krievija" kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.

Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēs nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņu pēc kārtas.

Kasjauns.lv/BNS/Foto: EPA/AFP/LETA