ASV prezidents izsūta mīnu kuģus un sola saukt pie atbildības Lībijas uzbrukuma rīkotājus

Kā jau ziņots, vardarbīgos nemierus izraisīja ASV tapusī filma "Innocence of Muslims" ("Musulmaņu nevainība"), kas, pēc musulmaņu domām, aizskar islāmu un pravieti Muhamedu.

Bruņotie uzbrucēji bija starp protestētājiem, kuri pauda savu neapmierinātību ar šo filmu.

Uzbrukumā tika likti lietā ieroči, mīnmetēji un granātas. ASV un Lībijas amatpersonas pieļauj, ka uzbrukums ticis izplānots iepriekš.

Otrdien vardarbīgi protesti notika arī pie ASV vēstniecības Kairā, kur tika norauts un sadedzināts Savienoto Valstu karogs.

Savukārt trešdienas vakarā Ēģiptes drošības dienestiem nācās likt lietā asaru gāzi, lai izdzenātu demonstrantus, kuri netālu no ASV vēstniecības ēkas sāka mest akmeņus. Kā bija redzams televīzijā demonstrētajos kadros, pie Savienoto Valstu vēstniecības bija pulcējušies simtiem demonstrantu.

Sadursmes pie ASV vēstniecības Kairā ceturtdien atsākušās ar jaunu sparu.

Tikmēr pieaug bažas, ka vardarbīgie protesti no Lībijas un Ēģiptes varētu izplesties arī uz citām musulmaņu valstīm.

Pie ASV vēstniecības Tunisijā policijai jau nācies likt lietā asaru gāzi, turklāt vairāki simti demonstrantu bija pulcējušies pie ASV vēstniecības Sudānā.

Marokā vairāki desmiti protestētāju pie ASV konsulāta Kasablankā dedzināja ASV karogus un skandēja pret ASV vērstus saukļus.

Notikušais varētu izmainīt ASV attieksmi pret nemieriem arābu pasaulē, kur plašajos protestos Ēģiptē, Lībijā un Tunisijā gāzti gadu desmitiem valdījušie prezidenti un pie varas nākuši islāmisti.

Tāpat traģiskais uzbrukums raisījis jautājumus par turpmāko ASV diplomātisko pārstāvniecību Lībijā, Vašingtonas un Tripoles attiecībām un nestabilo drošības situāciju Lībijā kopš diktatora Muamara Kadafi gāšanas.

Stīvenss kļuvis par pirmo uzbrukumā nogalināto ASV vēstnieku kopš 1979.gada, kad tika nogalināts toreizējais ASV vēstnieks Afganistānā Ādolfs Dabss, kuru uzbrucēji centās nolaupīt.

Lībijas mediķi konstatēja, ka Stīvenss miris no dūmu saelpošanās.

Uzbrukumā ASV konsulātā Bengāzī dzīvību zaudēja arī ASV informācijas tehnoloģiju speciāls Šons Smits un vēl divi ASV pilsoņi, kuru identitāte netiek atklāta.

Starp uzbrucējiem bijuši arī bruņotā islāmistu grupējuma "Ansar al-Sharia" ("Islāma likuma atbalstītāji") biedri.

Šis grupējums saistīts ar starptautisko teroristu organizāciju "Al Qaeda" un asi iestājas pret ASV atbalstītajiem centieniem nodibināt demokrātiju Lībijā.

Tikmēr ASV amatpersonas atklājušas, ka saņemtas arī ziņas par iespējamo "Al Qaeda" atzara "Al Qaeda islāma Magribā" (AQIM) saistību ar uzbrukumu.

"Tur bija redzamas organizēta uzbrukuma pazīmes," izteikusies kāda vārdā neminēta ASV amatpersona. Citas amatpersonas gan mudina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus un nemesties apgalvot, ka uzbrukums tika apzināti sarīkots 11.septembrī, kad ASV tika pieminēta traģisko 2001.gada teroraktu 11.gadadiena.

Tikmēr kāda vārdā neminēta Savienoto Valstu amatpersona atklājusi, ka Vašingtona likusi evakuēt visus ASV diplomātiskos darbiniekus no Bengāzī un Tripoles, bet ASV vēstniecībā Lībijas galvaspilsētā darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

Lībijas piekrastei tuvojas divi ASV eskadras mīnu kuģi, kas ļaus Obamas administrācijai ātri reaģēt uz iespējamajiem turpmākiem situācijas pavērsieniem Lībijā, skaidro amatpersonas. Turklāt uz Lībiju nosūtīta ASV pretterorisma vienība.

Lībijas Vispārējā nacionālā kongresa (VNK) līderis Muhameds Magariefs atvainojies ASV par traģisko uzbrukumu.

Kā informējis Lībijas iekšlietu ministra vietnieks Vaniss aš Šarifs, Stīvenss un vēl viens ASV diplomāts dzīvību zaudējuši uzbrukumā konsulāta ēkai, bet pārējie divi ASV pilsoņi tikuši nogalināti mīnmetēju uzbrukumā konsulāta darbinieku mītnei.

Tiek ziņots, ka drošības dienestu darbinieki uzbrukuma laikā tikuši nošķirti no vēstnieka.

ASV amatpersonas atklāj, ka Stīvenss, Smits un kāds apsargs nav spējuši izkļūt no degošās konsulāta ēkas.

Kad apsargam tomēr izdevies izkļūt ārā, viņš ar palīgiem devies atpakaļ uz degošo ēku, lai meklētu diplomātus. Viņiem izdevies atrast Smitu, kurš jau bija miris, taču Stīvensu viņi tā arī nav spējuši uzmeklēt.

"Kādā brīdī (..) vēstnieks Stīvenss izkļuva no ēkas un tika nogādāts Bengāzī slimnīcā. Mums nav informācijas, kādā stāvoklī viņš tobrīd atradās," atklājusi kāda vārdā neminēta augsta ranga ASV amatpersona.

Vēl divi amerikāņi gājuši bojā, kad ASV karavīri, kas ar helikopteru bija devušies no Tripoles uz Bengāzī, lai no ASV diplomātu slepenās mītnes evakuētu Savienoto Valstu pilsoņus, tika apšaudīti ar mīnmetējiem.

"Tai bija jābūt slepenai vietai, un mēs bijām pārsteigti, ka bruņotie grupējumi par to zināja," atzinis Šarifs.

Tikmēr filma "Innocence of Muslims", kuras dēļ sākās vardarbīgie protesti, jau vairākas nedēļas pirms demonstrāciju sākuma bija skatāma internetā.

Trešdien tapa zināms, ka filmas režisors Sems Basils, bažījoties par savu dzīvību, šobrīd slēpjas.

Kā atklāja režisora kolēģis Stīvs Kleins, Sems Basils, kas gan neesot filmas veidotāja īstais vārds, sākotnēji filmai bija devis nosaukumu "The Innocence of Bin Laden" ("Bin Ladena nevainība") un cerējis, ka tā uzrunās islāmistus.

Filma tikusi demonstrēta tikai vienu reizi, un tas noticis pirms aptuveni trim mēnešiem Holivudā, taču nekādu uzmanību tā nav izpelnījusies.

Kleins atzina, ka filmas veidotājus pārsteidzis šonedēļ pieredzētais vardarbības uzliesmojums.

Kleins arīdzan atklāja, ka Basils bažījoties arī par saviem Ēģiptē esošajiem ģimenes locekļiem. "Arī viņi slēpjas," pavēstīja Kleins, kurš ir viens no 15 skandalozās filmas veidotājiem.

Otrdien žurnālā "Wall Street Journal" publicētajā intervijā Basils asi vērsās pret islāmu.

"Islāms ir vēzis," sacīja Basils, stāstot par savu filmu, kurā pravietis Muhameds attēlots gultā ar sievietēm. Viņš runā arī par bērnu nogalināšanu un norāda, ka ēzelis ir "pirmais musulmaņu dzīvnieks".

Divas stundas garā filma tapusi pērn trīs mēnešu laikā Kalifornijā. Tajā piedalījās aptuveni 60 aktieri, bet filmēšanas komandā bija aptuveni 45 darbinieki.

"Tā ir politiska filma. Tā nav reliģiska filma," izdevumam atzina pats režisors.

Kleins, kurš savulaik bija ASV jūras kājnieks un kristiešu aktīvists, atstāstīja Basila teikto, ka filmas mērķauditorija ir radikālie islāmisti. Režisors vēlējies tiem parādīt "patiesību" par pravieti Muhamedu un cerējis pārliecināt viņus atteikties no vardarbības.

Pēc Kleina domām, Basilu varētu sagaidīt tāds pats liktenis kā nīderlandiešu režisoru Teo van Gogu, kurš 2004.gadā tika nogalināts saistībā ar protestus izraisījušo filmu "Padevība," kurā stāstīts par vardarbību pret sievietēm islāma sabiedrībā.

Jautāts, vai, viņaprāt, Basils varētu tikt nogalināts, Kleins sacīja: "Ja viņš parādīsies sabiedrībā, esmu pārliecināts, ka viņu varētu nogalināt."

Režisora īstais vārds joprojām nav zināms.

Kā liecina laikraksta "The New York Times" blogā citētā internetā pieejamā informācija, filmu uzņēmis Ēģiptē dzimušais koptu kristietis Moriss Sadeks, kuram ir cieša saistība ar pretrunīgi vērtēto mācītāju Teriju Džonsu, kurš izpelnījies asu nosodījumu par Korānu dedzināšanu un aktīvi iestājies pret mošejas būvniecību netālu no vietas, kur kādreiz atradās 11.septembra teroraktos iznīcinātie Dvīņu torņi.

Kā ziņu aģentūrai "Reuters" telefoniski pavēstīja pats Sadeks, viņa mērķis bijis pievērst uzmanību kristiešu diskriminācijai Ēģiptē.

Pēc Sadeka teiktā, Sems Basils esot amerikānis un filmas scenārija autors un režisors.

LETA, Foto: AFP/LETA