Peldētāja Meilutīte atzīta par gada cilvēku Lietuvā portāla "Delfi.lt" un žurnāla "Valstybe" lasītāju aptaujā

Aptaujā, kas tiek rīkota trešo reizi, par viņu balsojuši 22 479 lasītāji jeb 51% dalībnieku, otrajā vietā ar 5918 balsīm atstājot prezidenti Daļu Grībauskaiti un trešajā ar 4311 balsīm - Eiropas Parlamenta deputātu, Lietuvas politikas veterānu Vītautu Landsberģi.

"Populārāko Lietuvas cilvēku trijotne - Rūta Meilutīte, Daļa Grībauskaite, Vītauts Landsberģis - atspoguļo tās tēmas, kas šogad dominējušas sabiedriskajā telpā - sportu un politiku," secinājis "Delfi" direktors Aleksandrs Česnavičs, sirsnīgi sveikdams Rūtu, kas "iekarojusi visas Lietuvas sirdis".

"Nešaubos, ka balsotājus vēl vairāk iedvesmoja viņas jaunākās uzvaras pasaules čempionātā. (..) Uzvaras ne tikai iepriecē, bet arī vieno. Rūtai vēlam vēl lielākus panākumus, bet mums visiem - vēl dedzīgākas emocijas, vērojot un svinot viņas uzvaras," piebildusi žurnāla "Valstybe" galvenā redaktore Aušra Radzevičūte.

Viņa pievērsusi uzmanību faktam, ka jau trešo gadu Gada cilvēka titulu šai aptaujā izcīnījuši sporta pasaules pārstāvji. Iepriekšējos gados šo godu izpelnījās basketbola treneris Ķēstutis Kemzūra un basketbolists Jons Valančūns.

Meilutīte pirms Ziemassvētkiem atgriezusies Lietuvā no savas pašreizējās mītnes zemes Lielbritānijas un šajā nedēļas nogalē gatavojas piedalīties Lietuvas meistarsacīkstēs Anīkščos. Neraugoties uz lielo mediju uzmanību, ziņu par iegūto titulu viņa uztvērusi sev raksturīgajā vienkāršībā: "Jauki. Ir jauki būt ievēlētai. Liels paldies!"

Tāpat kā vasarā Londonā, kad viņa pārsteidza visu peldēšanas sabiedrību, negaidīti izcīnot zeltu 100 metru distancē brasā, arī šoreiz jauniņā peldētāja apliecinājusi, ka uzskata par godu pārstāvēt Lietuvu un nedomā atteikties no savas valsts pilsonības.

"Kā ikvienam cilvēkam, man te vienkārši ir dzimtene - un viss. Te es esmu dzimusi, te uzaugusi, un nesaskatu iemeslu mainīt pilsonību," viņa sacījusi intervijā portālam "Delfi.lt".

Rūta arī vēlreiz atzinusi, ka pirmā uzvara olimpiādē viņai bijusi ārkārtīgi negaidīta. "Iespējams, vēl pat tagad ne pārāk esmu tam noticējusi," viņa piebildusi.

Jau ziņots, ka šomēnes Stambulā notikušajā pasaules čempionātā īsajā baseinā Meilutīte ieguva kopumā trīs medaļas. Viņa palika nepārspēta 50 un 100 metru distancē brasā, kā arī izcīnīja sudrabu 200 metru kompleksajā peldējumā.

Atceroties Stambulu, viņa savas dzimtās pilsētas Kauņas portālam "Kaunodiena.lt" izteikusies, ka gandarīta ne tik daudz par medaļām, kā par rezultātiem un jaunu pieredzi.

"Ar nepacietību gaidu 2013.gadu, kas arī nesīs ne vienu vien izaicinājumu. Viens no lielākajiem būs pasaules čempionāts 50 metru baseinā Barselonā," stāstījusi sportiste. Runājot par piedalīšanos Lietuvas meistarsacīkstēs, uz kurām visas biļetes jau esot izpirktas, Rūta atzinusi, ka ir noilgojusies pēc draugiem, vēlas sastapt citus lietuviešu peldētājus un kopīgi "sarīkot svētkus pēc iespējas lielākam cilvēku pulkam".

Meilutīti, kas četru gadu vecumā zaudēja mammu, Lietuvā audzināja vecmāmiņa, bet viņas tēvs, lai nodrošinātu ģimenei iztiku, ilgstoši strādājis ārzemēs melno darbu. Mazā Rūta 2004.gadā sāka apmeklēt peldēšanas treniņus Kauņā pie trenera Ģiedrjus Martinoņa un uzrādīja labus rezultātus, bet pirms diviem gadiem kopā ar vecākajiem brāļiem pārcēlās pie tēva. Jau tobrīd lietuviešu eksperti viņu uzskatīja par īstu atradumu.

Pašlaik viņa dzīvo un mācās Plimutā, kur viņas treneris ir Džonatans Rads. Pirms divām dienām Lietuvas Nacionālā olimpiskā komiteja un Lietuvas peldēšanas federācija parakstīja ar Radu līgumu, kas paredz, ka viņš līdz 2016.gada 30.septembrim trenēs Meilutīti un citus Lietuvas jauniešu un pieaugušo izlases peldētājus, nodrošinot viņiem Plimutā pienācīgus dzīves un mācību apstākļus, ēdināšanu un veselības aprūpi.

Līgumā Rads arī apņēmies dalīties zināšanās ar Lietuvas peldēšanas treneriem un gādāt, lai viņa trenētie sportisti ievēro Olimpisko hartu, Starptautiskās olimpiskās komitejas Ētikas kodeksu, Pasaules antidopinga kodeksu un citus tiesību aktus.

Meilutītes gatavošanos Londonas Olimpiskajām spēlēm Lietuvas Nacionālā olimpiskā komiteja 2011.-2012.gadā atbalstīja ar gandrīz 200 000 litu (40 800 latu), bet no nākamā gada viņas dzīvošana Plimutā un gatavošanās sacensībām tiks finansēta jau krietni dāsnāk.