Ugo Čavesa nāves iemesls bijis infarkts
Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ir miris ar infarktu, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) paziņoja prezidenta apsardzes priekšnieks ģenerālis Hosē Ornelja.
Vēl nav zināms, vai infarktu izraisīja progresējošs vēzis vai tā ārstēšana.
"Viņš nespēja parunāt, bet es no viņa lūpām nolasīju, ka viņš negrib mirt, jo mīl savu valsti un ir ziedojies tās dēļ," sacīja Ornelja.
"Lūdzu, neļaujiet man nomirt," saskaņā ar ģenerāļa teikto esot čukstējis Čavess.
Ornelja sacīja, ka bijis pie prezidenta viņa mūža pēdējās divās stundās.
Apsardzes priekšnieks piebilda, ka vēzis Čavesam progresējis, bet neatbildēja uz AP jautājumu, vai vēža šūnas nonākušas prezidenta plaušās.
Čavess, kurš 14 gadus bija pie varas, otrdien nomira pēc ilgas cīņas ar vēzi 58 gadu vecumā.
Čavess nebija rādījies sabiedrībā, kopš viņam 11.decembrī Kubā tika izdarīta ceturtā vēža operācija, pēc kuras viņam sākās elpošanas orgānu mazspēja. Pēc šīs operācijas viņš vairāk nekā divus mēnešus ārstējās Kubā, bet 18.februārī atgriezās Venecuēlā.
Čavess 7.oktobrī tika pārvēlēts prezidenta amatā, neskatoties uz viņa ilgstošo cīņu ar vēzi un spēcīgo opozīciju viņa 14 gadus ilgušajai valdīšanai Venecuēlā. Čavesa zvēresta došanas ceremonija uz jauno amata termiņu bija plānota 10.janvārī, bet viņa veselības problēmu dēļ tika atlikta uz nenoteiktu laiku.
Vēzis Venecuēlas prezidentam tika diagnosticēts 2011.gadā, un viņam Kubā ir veiktas četras operācijas. Viņš Kubā bija izgājis daudzus ķīmijterapijas un radiācijas terapijas kursus. Čavess neatklāja, kāds vēzis viņam bija, bet ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka tas bijis resnās zarnas vēzis.
2012.gada jūnija sākumā Čavess paziņoja, ka rentgena un magnētiskās rezonanses pārbaudēs konstatēts, ka pēc radioterapijas Kubā viņam vairs neesot vēzis. Dažas dienas pēc tam viņš reģistrējās par kandidātu 7.oktobrī paredzētajām prezidenta vēlēšanām, kurās tika ievēlēts uz jaunu termiņu no 2013. līdz 2019.gadam.
Čavess, būdams armijas virsnieks, 1992.gadā vadīja neveiksmīgu militāro apvērsumu. Pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās viņš kļuva par valsts vadītāju 1999.gadā. Tad pēc viņa iniciatīvas tika grozīta konstitūcija, palielinot prezidenta pilnvaras, un 2000.gadā viņš atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās. 2002.gadā pret Čavesu notika neveiksmīgs militārs apvērsums. 2004.gadā pēc opozīcijas ierosinājuma tika sarīkots referendums par Čavesa atcelšanu no amata, tomēr Čavess guva vairākuma pilsoņu atbalstu. 2006.gadā Čavess atkal tika ievēlēts par prezidentu.
Čavess īstenoja kreisi populistisku politiku, ko viņš dēvēja par sociālistisku revolūciju, to finansējot no ienākumiem par Venecuēlas naftas eksportu.
BNS
