Kur plostnieki plostoja uz nebēdu: slavenais Bauskas “Melnais gailis”, par ko ziņģēja visā Latvijā. FOTO

Bauskā ir kāds slavens krogs, leģenda, kura atdzima īsi pirms pašas gadu mijas. Tajā plostoja ne pa jokam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē! Par to savulaik tika sacerēts superpopulārs šlāgeris, kuru joprojām spēlē latviskās ballītēs un klausās latviešu populārās mūzikas melomāni un vēsturnieki. Tas ir Plosta krogs, kas līdz Otrajam pasaules karam atradās pie tagadējā gājēju tilta pāri Mēmelei un kuru nu iezīmē skulptūra „Melnais gailis bumbā”.

Reti kurš latvietis kaut reizi nebūs dzirdējis slaveno brāļu Laivinieku populāro ziņģi „Tev nu, brālīt, nav par skādi iedzert glāzi limonādi”, ko starpkaru Latvijā dziedāja gan glaunajos galvaspilsētas nakts lokālos, gan pagastu ceļmalu krogos. Mazāk gan zināms tās otrs nosaukums – „Tur Bauskas mazā krodziņā”, jo mēs vairāk atminamies šī megapopulārā hita tālāko vēstījumu, nevis tā pirmā rindiņu: „Tur Bauskas mazā krodziņā, kur visi čaļi salasās”.

Brāļi Laivinieki: “Bauskas mazā krodziņā”:

Tālāk jau seko pierasta tā laika krogus aina: „Tur viens guļ salmos atspēries, bet otrs – meitā ieķēries/Pie letes kāds tur tielējas, pilns kā zeķe pielējies.”

Vēl mazāk zināms ir fakts, ka šī dziesma ir par konkrētu Bauskas krogu. Protams, paši baušķenieki jau to zina, bet tie, kas lustīgi dzīvo tā patālāk no vietas, kur satiekas Mēmele ar Mūsu, veidojot Lielupi, maz zina par šo leģendāro vietu. Nu kopš pagājušā gada nogales šī vieta ir īpaši iezīmēta (jo pats krogs jau sen kā vairs nepastāv).

Uzvar gailis bumbā

Pirms pāris gadiem Bauskas novada pašvaldība sociālajā tīklā “Facebook” rīkoja aptauju, lai noskaidrotu pilsētnieku viedokli, kādu skulptūru uzstādīt Rīgas ielā, iepretim gājēju tiltam pār Mēmeli. Uzvarēja ideja par vides objektu “Melnais gailis bumbā”, ko svinīgi atklāja īsi pirms pašas gadu mijas.

Un tā nav nejaušība, bet vairāk nekā likumsakarība, jo šajā vietā atradās kādreizējo plostnieku (toreiz, kad pa Mēmeli vēl dzina plostus) iecienīts krogs, kuru rotāja izkārtne ar melnu gaili uz melnas bumbas. Jāteic, ka liecības par to, ka šī bija slavena plostnieku pulcēšanās vieta liecina arī vietvārdi, kuri gan laika gaitā pamazām atbrīvojušies no “neērtā” krogus vārda.

Līdz 1949. gadam šī vieta atradās Bauskas pagastā, līdz pašu pagastu likvidēja un tā teritoriju pievienoja apkārtējām administratīvajām teritorijām, kad padomju nomenklatūra sāka vietvārdu atbrīvoja no „piedauzīgā” krogus vārda. Tas līdz pagājušā gadsimta vidum bija Bauskas pagasta Plosta krogs, kas bija ne tikai viena “uzdzīves māja”, bet gan vesels miests (tagad tas pārvērties par Codes pagasta Plostiem). Bija arī Bauskas Plosta kroga kapi, kurus nu vienkārši dēvē par Plosta kapiem.

Bet nu, patiecoties tēlnieka Dāvja Valbaka, veidotai skulptūrai, šī vieta atguvusi ne tikai vēsturi, bet arī slaveno leģendu. Pats Dāvis Valbergs ir lepns par savu darba realizāciju, jo tā bija jaunā tēlnieka pirmā uzvara kādā konkursā.

„Melno gaili bumbā” veidojis puisis no līvu krasta – Kaltenes Kurzemes jūrmalā, kurš līdz tam tikai pāris reizes bijis Bauskā – pamatskolas laikā piedaloties basketbola sacensībās jaunatnes līgā. Arī interese par Bauskas plostniekiem viņam radusies pamatskolas laikā, kad vajadzēja rakstīt referātus ģeogrāfijā: „Nezinu, kādēļ tieši Bausku izvēlējos no visām Latvijas pilsētām, par kurām visiem bija jāsagatavo izvērsti darbi. Otrs referāts bija par Mūsu vai Mēmeli, īsti neatminos, kuru no šīm ūdenskrātuvēm izvēlējos, bet darbā bija jāapraksta arī apdzīvotās vietas, kas upes krastos, tādējādi es atkal nokļuvu līdz Bauskai,” stāstīja tēlnieks.

Meistara Gotharda ideja

Ideja par konkursu un radošo izpētes darbnīcu par vides objektu Mēmeles krastā 2020. gadā radās Bauskas kultūras centra gleznošanas studijai (tagad - kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma biedrība) „Meistars Gothards” (replika: Gothards I Ketlers (1517 - 1587) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis). 

Tā nu teju par 15 000 eiro tēlnieks radījis divus metrus un četrus centimetrus augsto gaiļa skulptūru, kas veidota no metāla karkasa; lode, kā arī gaiļa spalvas, aste un sānu spalvas - no putuplasta; pa virsu uzklāti akrila sveķi ar stiklšķiedras matējumu, kam pa virsu ir poliuretāna aizsargpārklājums.

Dāvim Valbakam ideja par „Melno gaili bumbā” tapusi gana ātri. Gida ekskursijā pa Bausku dzirdējis par plostnieku krogu, ko rotājusi izkārtne ar melnu gaili uz melnas bumbas, kuru dēvēja vienā vai otrā vārdā – „par melno gaili vai melno bumbu”. Viņš gan nav redzējis nevienu vēsturisku attēlu ar šo izkārtni, bet, kā pats atzīst, – māksliniekam jau parasti negribas pilnībā atkārtot jau ko iepriekš radītu, tādēļ abus divus apvienojis vienā. Jaunā tēlnieka izpildījumā mazliet vairāk uzsvars ir uz gaili nekā bumbu, raksta laikraksts „Bauskas Dzīve”.

Vieta, kur plostnieki plostoja

Pagājušā gada pavasarī izdotajā tūrisma ceļvedī „Satiec Bausku” rakstīts: „1839. gada pilsētas plānā redzama iezīmēta pārceltuve pāri Mēmelei tagadējās Rīgas ielas austrumu galā jeb tās toreizējā sākumā, bet pirmais peldošais tilts pāri Mēmelei kādreizējās pārceltuves vietā tika ierīkots 1874. gadā. Iepretim tiltam upes kreisajā krastā, ielas malā, atradās ebrejam Abramam Hercikovičam piederošās ēkas. Vienā no tām atradās plostnieku iecienīts krogs ar izkārtni, ko rotāja uz melnas metāla bumbas stāvošs melns gailis.

Interesantās izkārtnes dēļ baušķenieki šo vietu iesauca par „Melno bumbu”, arī par „Melno gaili”. Tur pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē tolaik Latvijā pazīstamie dziesminieki ar skatuves pseidonīmu “Brāļi Laivenieki” sacerēja vēl līdz šodienai Latvijā populāro ziņģi “Tev nu, brālīt, nav par skādi iedzert glāzi limonādi”. Otrā pasaules kara laikā ēka nodega.”

Ka savulaik krogā gājis ne tikai jautri, bet arī visnotaļ „karsti”, liecina starpkaru brīvvalsts laika avīzes. Piemēram, 1932. gada 8. jūlijā “Bauskas Avīze” publicē „Bauskas lustes”. Viena no rīmēm skan šādi:

„Katris, kas brīvību mīlē to jūt,
Cik jauki par Bauskas pilsoni būt.
Vakarā vēlā, atstājot krogu
Uzrauj dziesmu, lai pasaule trīc.”

Pēc Latvijas okupācijas gaisotne jau cita un Plosta kroga miestam citi uzstādījumi. 1947. gada 14. janvārī „Bauskas Darbs” celsmīgi ziņo: „Labi iekārtots aģitpunkts! Bauskas pagasta vēlēšanu iecirkņa Nr. 3 aģitpunkts atrodas Bauskas pagasta Plosta krogā. Plašā telpa glīti iekārtota. Pie sienām plakāti un valstsvīru ģīmetnes”.