Bauskā radīta vietējo īpašo ēdienu tūre. Tā patiks alus cienītājiem!

Pēc ilgas spriešanas un kulināriem eksperimentiem ir tapuši trīs īpašie Bauskas gastronomiskie „brīnumi”:

. Senos laikos dālderis bija galvenā naudas vienība, tā simbolizēja turību un varenību. Bauskas ziedu laikos – 17. gadsimtā, kad tā bija nozīmīga tirgotāju pilsēta ar lielāko Rātsnamu Kurzemes – Zemgales hercogistē, kā maksāšanas līdzeklis plaši tika lietots dālderis. Reiz kāds bagāts tuvējās apkārtnes barons Bauskas krogā dižmanīgi krodziniekam pametis sudraba dālderi un pieprasījis glaunu ēdienu par visu naudu. Krogus saimniecei nācās krietni papūlēties, bet barons prom devies varen apmierināts. Pamatēdiena receptūrā tiek izmantota dāldera formas cūkgaļa ar Bauskas alus mērci, ēdiens ir „kreptīgs” un sātīgs, raksturo Bauskas apkārtnes zemnieku pamatīgumu un nosvērtību. Pamatēdiena receptes autore ir atpūtas kompleksa „Miķelis” šefpavāre Anžela Anufrijeva.

. Kāda bagāta rātskunga sieva vēlējās pārsteigt savus viesus ar saldo ēdienu. Tradicionālās pils formas kūkas vietā, viņa nolēma izveidot romantiskas pilsdrupas. Viesi bija izbrīnīti, bet patīkami pārsteigti par oriģinālo kūkas noformējumu un garšu. Saldā ēdiena receptūrā tiek izmantota „Saldā brunete” (saukta arī par šokolādes desu, kuras sastāvā ir „Selgas” cepumi, marmelāde, kakao un citi produkti) un Bauskas alus mērce, kura kopā ar ogu mērci saldajam piešķir īpašas garšas nianses. Te jāpiebilst, ka kārumnieku iecienītā „Saldā brunete” top tieši Bauskā. Saldā ēdiena receptes autori ir viesu nama „Bērzkalni” un Mežotnes pils šefpavāri Gunta Smaļķe un Gints Mauriņš.

. Tāpat kā mūsdienās, tā arī 17.gadsimta alus bija nozīmīgs dzēriens, to lietoja gan ikdienā, gan saviesīgos pasākumos. Kādā rātes pasākumā, kurā piedalījās arī tālu zemju tirgotāji, krogus meita nejauši alus krūzē pielēja citu dzērienu un pasniedza to viesiem. Rātskungi, negribot krist kaunā, un tai pašā laikā būt moderni, viesiem paziņoja, ka tā ir īpašā Bauskas rātes dzira. Viesi dzērienu atzina par smeķīgu esam un lūdza tā recepti, bet birģermeistars pavēstīja, ka dzēriena pagatavošana tiek turēta noslēpumā. Kokteiļa pagatavošanā tiek izmantota „Bauskas alus” produkcija. Receptes autors ir SIA „Bauskas alus” valdes loceklis Vladimirs Barskovs.

Gastronomijas cienītājiem tiek piedāvāts ne tikai nobaudīt īpašos Bauskas ēdienus „Miķelī”, Mežotnes pilī vai „Bērzkalnos”, bet arī, iepriekš piesakoties, apmeklēt Bauskas alus darītavu un Bauskas uzņēmumu „Poļu nams”, kurā top daudzu kārumnieku tik iecienītā šokolādes desa – „Saldā brunete”. „Bauskas alus” piedāvās ne tikai izrādīt miezīša tapšanas procesu, bet dos arī nodegustēt savu brūvējumu.

Baušķenieki ir parūpējušies arī par garās tūres patīkamu nobeigumu, jo pilsētas centrā atvērts vietējo pārtikas produktu veikaliņš „Bauskas miestiņš un citi labumi”, kur plašākā izvēlē nekā parastos veikalos var iegādāties novada ražotāju produkciju – „Kroņa” sulas un dārzeņu konservus, „Rundāles” mērces un daudz kā cita garšīga.

Bauska tagad ir viens no Latvijas novadiem, kuri piedāvā savus īpašos ēdienus. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Liepāja lepojas ar saviem menciņiem – īpašu mencu ēdienu, bet rucavnieki ar īpaši pagatavotu balto sviestu. Savukārt Līvānos visus cienā ar kartupeļu klimpām, bet Jelgavā godā ir hercoga Jēkaba laika ēdieni – „Hercoga bura” un „Šarlotes skūpsts”.