Par karu, sievietēm, sportu, mašīnām un daudz ko citu: 10 vīrišķīgi stāsti, kas interesēja Jauns.lv lasītājus 2021. gadā
Stāsti, intervijas, analītiski pētījumi - piedāvājam atskatīties uz desmit vīrišķīgām portāla Jauns.lv 2021. gada publikācijām, kas jau iepriekš piesaistījušas daudzu lasītāju uzmanību un atzinību.
Dzimis Viskonsinā, karojis Afganistānā, ar sirdi Madonā
Daudzi latvieši aizbraukuši pasaulē meklēt laimi, bet netrūkst arī to, kas mājvietu rod Latvijā. Džastins Viljams Meijers ir amerikānis, no Viskonsinas, no tās pašas pavalsts, kur, kā dziedāja "Čikāgas piecīši", kurzemnieki braukuši gāzt varenos kokus. Džastins gan necilāja zāģi, bet jau bērnībā kopa dārzus un tagad to dara Praulienā Madonas pusē.
Kā jau bieži, saikne ar Latviju sākās mīlestības ceļā – turpat Amerikā viņš satika Vinetu – meiteni no Madonas. Tiesa, vispirms Džastins iestājās armijā, dienēja specvienībā, bijis Irākā un Afganistānā, turklāt tieši tur, kur vissmagāk. Laimīgi pārnācis mājās, viņš nolēma, ka Vineta jāprec, un nu jau četrus gadus dzīvo Latvijā. Sieva turpina masieres praksi, Džastins kopj Madonas alus dārzu, veidodams to pēc sava prāta, ģimenē aug dēls un meita.
Nelielajā brūvētavā pie ceļa no Madonas uz Barkavu Džastins iegadījās kā daudzi citi – atbrauca pēc alus. Bet todien bija izlikts sludinājums, ka meklē kādu, kurš nopļautu teritorijā zāli. Džastins bildis, ka viņam noteikti nevarot tik daudz samaksāt, lai te vienkārši pļautu, bet, ja viņš te drīkst veidot dārzu, tad var vienoties.
“Teicu: ja ir skaidri nākotnes plāni, es to varu uzņemties, tā, lai nebūtu tikai šā tā vienam gadam. Dārza veidošana prasa daudzus gadus. Stādot kokus, nekad nevari zināt – līdz brīdim, kad viss izskatīsies, kā iecerēts, es varbūt arī nenodzīvošu,” saka Džastins.
“Galvenais, ko gribēju – lai viņiem būtu plāni šai vietai, lai izveidotu ko tādu, kas atvestu šurp arvien vairāk apmeklētāju. Man nebija vajadzīgs darbs – es jau rakstu un reklamēju savas grāmatas, ar to man pietiek. Bet, tā kā tā ir mana kaislība un iespēja kaut ko radīt, es nospriedu, ka mans iztērētais laiks būs tā vērts. Man patīk šeit strādāt, veidot, izkopt,” Džastins atceras, ka saruna notika piektdienā, un pirmdienā viņš bija jau klāt.
Nu viņam te ir gan dažas gluži parastas puķu dobes, gan garšvielu dārziņš un japāņu dārzs ar starp akmeņiem izkārtotiem augiem un sakuras ķiršiem, uz kuru ziedēšanu vēl gaida.
