Atklāts ziņotāju tīkls Krievijas labā - aizturēti “Baltijas antifašistu” grupējuma dalībnieki

Aresti pamatoti ar dokumentiem, kas nonākuši Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska organizācijas "Dosjē centrs" rīcībā un ko tā nodevusi arī raidījumam "Nekā personīga". Šie materiāli liecina, ka "Baltijas antifašisti" nav tikai Krievijas fanu pulciņš, bet gan Latvijā mēģina iefiltrēties dronu ražotnēs, vāc informāciju par militārās tehnikas pārvietošanos, apkopo ziņas par to, kas ziedo Ukrainai vai staigā ar Ukrainas simboliku.

Piemēram, kāda veikala apsargs Igors Andrejevs Krievijas specdienestiem ilgstoši ziņojis par apmeklētājiem ar Ukrainas simboliku un auto numuriem, nodevis Krievijai cilvēku personas datus, ko ieguvis savā darba vietā, un veicis citas darbības.

"Nekā personīgi" šo vīrieti sastapa viņa darba vietā Ziepniekkalnā, Rīgā. Pēc raidījuma izrādītās intereses Andrejevs uzbruka žurnālistiem, salauza videokameru un aizbēga, tomēr jau drīz policija viņu aizturēja un tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Personu apvienība, kas sevi dēvē par "Baltijas antifašistiem", sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas ziņojumapmaiņas platformā "Telegram", iepriekš aģentūru LETA informēja Valsts drošības dienestā (VDD). Kriminālprocesu pret šo grupējumu VDD sāka 2022. gada novembrī.

Šobrīd Latvijā tiek tiesāti divi grupējuma dalībnieki - Tatjana Andrijeca un Aleksandrs Žguns. Pārējie - Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule, Romans Samuļs un Staņislavs Bukains - ir aizmukuši uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Prokurore Zane Lodziņa raidījumam "Nekā personīga" uzsvēra, ka noziedzīgā grupējuma galvenais mērķis bija pulcēt pēc iespējas vairāk Latvijai nelojālu personu, lai, sagaidot īsto brīdi, būtu iespēja radīt nekārtības valstī, destabilizēt situāciju, vērsties pret Latvijas demokrātiju, amatpersonām vai vienkārši parastiem iedzīvotājiem, kas ir pret Krieviju.

Vasiļjevs krievu medijos sniedz intervijas kā "Baltijas antifašistu" vadītājs. Latvijā palikušo antifašistu lietā viņš 2025. gada 20. augustā tiesā liecināja pēc aizstāvības lūguma.

Uz prokurores jautājumu, vai organizācijas mērķis bija apvienot līdzīgi domājošas personas, Vasiļjevs toreiz atbildēja apstiprinoši un paskaidroja, ka "tālākais mērķis būs nacisma un tā atbalstītāju iznīcināšana Baltijas valstīs".

"Tad, kad atklāsies visa mūsu atbalsta sistēma, jūs būsiet ļoti pārsteigti, kuri mums palīdz Latvijā," lielījās Vasiļjevs.

Raidījumam "Nekā personīga" kļuvis zināms, kādu informāciju saņem Vasiļjeva vadītais kanāls. Tas izriet no noplūdes, kas atrodas trimdā esošā krievu opozicionāru projekta "Dosjē centrs" ("Dossier Center") rīcībā.

Vaseiļjevs Baltijas antifašistu kanālā iegūto informāciju sūta ar Krievijas specdienestiem saistītajam Sergejam Koļesņikovam. Viņš formāli ir bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieks un privātas detektīvaģentūras vadītājs, bet materiāli liecina, ka viņš turpina sadarboties ar specdienestiem, it īpaši FSB.

Koļesņokovs un Vasiļjevs savā starpā komunicē kā kurators ar savu aģentu. Vasiļjevs nodod ziņas, ko saņem "antifašistu" kanālā, Koļesņikovs pārskaita naudu, palīdz nokārtot uzturēšanās dokumentus Krievijā, vēsta raidījums.

Vairākas Vasiļjeva pārsūtītās ziņas no Latvijas nākušas no minētā lielveikala apsarga. Viņš sūta fotogrāfijas no veikala novērošanas kamerām ar cilvēkiem, kam apģērbā ir Ukrainas simboli, norāda arī numurus automašīnām, ar kurām šie cilvēki atbraukuši.

Apsargs sūtījis arī video ar iereibušu vīrieti, kuru acīmredzot aizturējis. Dzirdams, ka apsargs runā krieviski, uz ko iereibušais atbild ar "Slava Ukrainai!". Apsargs nosūtījis šī cilvēka ID kartes fotogrāfiju ar visiem personas datiem.

Viņš vācis informāciju arī ārpus darba vietas - par Ukrainas atbalstītājiem no TV pārraidēm, sociālajiem medijiem, arī par veikaliem, kas izlikuši Ukrainas karogus. Vienā fotogrāfijā atspīdumā redzams pats fotogrāfs. Koļesņikovs un Vasiļjevs norāda, ka tas ir neprofesionāli. Uz to apsargs taisnojas, ka tas nav viņš, bet kāds draugs. Kā pierādījumu viņš nosūtījis savu fotogrāfiju.

Citā ziņojumā viņš nosūtījis ekrānuzņēmumu no CSDD datu bāzes ar informāciju par kādu auto. Redzams, ka sistēmas lietotāju sauc Igors. Pie dažām no veikalu apmeklētāju bildēm viņš pierakstījis lokācijas - "Maxima" Sarkandaugavā un "Lidl" Valdeķu ielā.

Pagājušajā nedēļā "Nekā personīga" devās šīs vietas pārbaudīt, un pamanīja fotogrāfijā redzamajam ļoti līdzīgu apsargu. Uz jautājumiem, vai viņš zina par "Baltijas antifašistiem" un vai pazīst Vasiļjevu, apsargs atbildējis noraidoši. Noliedzis arī to, ka viņa vārds būtu Igors, bet tad kļuvis agresīvs, izrāvis žurnālistiem kameru un to salauzis.

Pēc agresīvā izlēciena apsargs aizbēga. Kā vēlāk atklāja policija, viņš darba vietā atstāja somu ar dokumentiem. Viņa telefons bija izslēgts, tomēr tās pašas dienas vakarā likumsargi bēgli aizturēja. Policija viņu aizturēja un nogādāja tiesā, kas viņu apcietināja.

Andrejevs ir vairākas reizes sodīts par narkotiku glabāšanu, miesas bojājumu nodarīšanu, zādzību un huligānismu. "Nekā personīgi" vēsta, ka viņš jau bija plānojis pārcelties uz Krieviju un iegādājies ar 13. janvāri datētu autobusa biļeti. Pirms aizturēšanas viņš caur paziņām meklējis auto, kas aizvestu uz Narvu Igaunijā.

VDD aizturējis arī Vasiļjeva sievu Ivetu Balodi. Kā liecina Koļesņikova materiāli, arī viņa ziņojusi par militārās tehnikas pārvietošanos un regulāri braukājusi no Latvijas uz Krieviju.

Piektdien tiesa nolēmusi apcietināt arī Jevgeniju Oksu, kurš strādā finanšu nozarē un ir tuvs Vasiļjeva draugs. Arī viņa vārds atrodams noplūdušajos dokumentos. Okss regulāri braucis uz Krieviju un tur ticies ar Vasiļjevu, kurš savukārt viņu iepazīstinājis ar savu kuratoru Koļesņikovu.

Vasiļjevs no Latvijas saņem attēlus no sociālajiem tīkliem ar lietotājiem, kas atbalsta Ukrainu vai organizē auto vešanu uz kara zonu. Viņam sūta ziedotāju sarakstus, ziņo par komentāriem sociālajos tīklos. Vasiļjevs informāciju nodod kuratoram ar komentāru, ka tā noderēs "katalogam", informē "Nekā personīga".

Prokurore Lodziņa atzīst, ka Krievijas armijas civilpersonu slaktiņš Ukrainas pilsēta Bučā ir uzskatāms piemērs tam, kā darbojas šādi saraksti.

"2022. gada martā, kad ienāca Krievija, tur notika nežēlīga izrēķināšanās ar civiliedzīvotājiem. Un (..) arī tur tika meklēti tā dēvētie fašisti, kas ir pret Krievijas Federāciju un attiecīgi pret kuriem ir jāvēršas," skaidro prokurore.

Kāda persona Vasiļjevam ziņojusi par veselības preču veikalu Jūrmalas gatvē, pie kura ik pa laikam esot novietoti auto ar Ukrainas numuriem, tādēļ viņi droši vien palīdzot ukraiņiem. Ziņojumi ir arī par labdarības organizāciju "ziedot.lv". Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta raidījumam stāstījusi, ka regulāri redz aizdomīgus cilvēkus pasākumos un pie biroja.

Tāpat Vasiļjevs sarakste atklāj, ka viņa cilvēki mēģinājuši iefiltrēties dronu ražotnēs Latvijā - centušies kļūt par darbiniekiem, uzdoties par piegādātājiem un ārvalstu partneriem. Sociālo tīklu platformās viņi meklē dronu ražotnēs strādājošos un vāc informāciju par viņiem.

Prokurorei Lodziņai nav ne mazāko šaubu, ka grupējuma "Baltijas antifašisti" aktivitātes iepriekš ir tikušas saskaņotas Krievijas attiecīgajiem dienestiem.

VDD oficiāli informē, ka uzsācis kriminālprocesu par spiegošanu, un tajā šomēnes aizturējis vairākus cilvēkus.

Jau ziņots, ka par šādas noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam taksistam Sergejam Sidorovam piespriests septiņu gadu cietumsods. Arī viņš ziņoja "Baltijas antifašistiem". Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.