Pret ASV agresiju Eiropas Savienībai var nākties izmantot ekonomiskos ieročus, uzskata ārpolitikas eksperts Šrāders

Viņaprāt, ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā Eiropa, iespējams, līdz galam nenovērtēja viņa izteikumus un to, cik nopietni viņš izturas pret saviem ārpolitikas mērķiem. LĀI pētnieka ieskatā patlaban ir situācija, kurā transatlantiskās kopienas pārstāvji, kurus līdz šim varēja raksturot kā vienu ģimeni ar kopīgām vērtībām un drošības interesēm, ir spiesti domāt un rīkoties, balstoties starptautiskās anarhijas teorijas principos.

"Tas nozīmē, ka mazākajām NATO dalībvalstīm ir jāorganizējas un pat jāapsver militāra spēka pielietošana, lai ierobežotu NATO alianses līdera ārpolitikas mērķus, kas faktiski draud pasauli atsviest koloniālā laikmeta domāšanā," skaidroja eksperts.

Šrāders atzīmēja, ka ASV prezidenta draudi ES valstīm, tostarp ar muitas tarifiem, faktiski aicina Eiropu beidzot rīkoties sinhronizēti, vienoti un stratēģiski pret svarīgāko NATO sabiedroto un transatlantiskās kopienas, kā arī Rietumu līderi - ASV. Eksperta vērtējumā šīs rīcības mērķis būtu ierobežot ASV vēršanos pret liberālo demokrātiju un pret pasaules sistēmu, kas ir ļāvusi ASV ilgstoši būt vadošajai valstij pasaulē - militāri, ekonomiski, politiski un jo īpaši tā dēvētās maigās varas kontekstā.

"Pašreizējā Trampa ārpolitika un drošības politika ir sagrāvusi to, kas ASV padarīja par īpašu valsti kopš 1945. gada un aukstā kara laikā, kad ASV spēja veidot alianses un piesaistīt sabiedrotos, balstoties uz konkrētiem likumiem un normām, kurus ievēroja pat tāda lielvara kā ASV kopīgu interešu vārdā," sacīja LATO valdes loceklis.

Viņš piekrita, ka Grenlandes nonākšana ASV kontrolē nav iespējama, ja vien Dānija šo teritoriju nepārdod vai atsakās no tās labprātīgi. Ārpolitikas eksperts vērtēja, ka alternatīva būtu militāra Grenlandes ieņemšana, kas faktiski nozīmētu NATO beigas. Šrāders pieminēja, ka jau patlaban ES valstis, NATO Eiropas dalībvalstis un Kanāda pārvieto savus spēkus uz Grenlandi, pirmkārt, lai mazinātu bažas, ko Tramps ir izteicis par Grenlandes un ASV drošību. Eksperta vērtējumā, tā vienlaikus ir pārdomāta publiskās diplomātijas un militārās stratēģijas kombinācija, kuras mērķis ir atturēt ASV no spēka pielietošanas un Grenlandes vardarbīgas pārņemšanas savā kontrolē.

"ASV ir spējīgas Grenlandi sagrābt militāri, un neviena ES vai NATO Eiropas dalībvalsts nespētu ASV atturēt, jo ASV veido aptuveni 70-80% no NATO kopējām militārajām spējām. Eiropas valstis militārajā jomā nav spējīgas nostāties pret ASV," secināja LĀI pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka šī situācija ir sapnis Krievijai. Īstermiņā ES un NATO valstis ir spiestas veltīt savus militāros, politiskos un diplomātiskos resursus ASV agresijas atturēšanai - no retorikas līdz sankciju draudiem un pat iespējamai militārai Grenlandes pārņemšanai, jo šādas diskusijas Vašingtonā pastāv. Tas nozīmē, ka uzmanība un resursi netiek veltīti Ukrainas apgādei ar nepieciešamo militāro inventāru Krievijas agresijas atturēšanai, un īstermiņā Maskava jau ir ieguvēja.

Skatoties uz situāciju ilgtermiņā, ja eskalācija starp NATO Eiropas valstīm, ASV un Kanādu turpināsies, stratēģiskie ieguvēji būs ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, jo ne Eiropa, ne ASV vairs nespēs ierobežot autoritāros režīmus, kuru politiskā loģika balstās koloniālās kārtības atgriešanās principā - kur "lielās valstis dara, ko vēlas, bet mazās valstis cieš", un starptautiskie likumi vairs nedarbojas, atzina Šrāders.

Ārpolitikas eksperts klāstīja, ka Ķīnas un Krievijas pieaugošā ietekme Arktikā ilgstoši ir bijis temats, ko atzīst Dānijas, ASV, Kanādas un Eiropas Ziemeļvalstu drošības dienesti. Viņaprāt, līdz šim tieši koordinēta un ātra ES un ASV rīcība ir bijis galvenais instruments, lai nepieļautu Krievijas un Ķīnas ģeopolitisku kontroli pār Arktiku.

Pēc Šrādera domām, Trampa retorika, ka ASV drošības un ekonomiskās intereses varētu būt ierobežotas, ja ASV sadarbotos ar Eiropu Grenlandes drošības stiprināšanā un ekonomisko ieguvumu gūšanā, neiztur racionālu kritiku. Ne Dānija, ne kāda cita valsts neliedz ASV uzņēmumiem darboties Grenlandē, un ekonomiskās sadarbības jomā starp Eiropas valstīm, Dāniju un ASV nepastāv šķēršļi. Tāpēc LĀI pētnieks secina, ka šī retorika ir vērsta uz Grenlandes pievienošanu ASV, vai nu panākot Dānijas labprātīgu piekrišanu, vai arī izmantojot spēku.

Pēc eksperta domām, patlaban ES valstīm arvien nopietnāk jārēķinās ar to, ka ASV no stratēģiska sabiedrotā noteiktos apstākļos var kļūt arī par drošības risku. Vienlaikus viņš atgādināja, ka ASV jau vairāk nekā 20-30 gadus ir aicinājušas Eiropu bruņoties, jo ASV vienas pašas nespēj nodrošināt Eiropas drošību un stabilitāti, ņemot vērā autoritāro režīmu, tostarp Krievijas un Ķīnas, kā arī Tuvo Austrumu izaicinājumu pieaugumu. Eiropa, neskatoties uz dažādu ASV administrāciju aicinājumiem, ilgstoši paļāvās uz to, ka ASV nodrošinās drošību ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Šrāders uzsvēra, ka ideja par Eiropas stratēģisko autonomiju vienmēr ir pastāvējusi, tostarp Francijas retorikā, taču tā lielākoties palikusi deklaratīva, jo reāla stratēģiskā autonomija ir iespējama tikai ar kopīgām, koordinētām militārajām spējām, nevis atsevišķu valstu politikām. Līdz šim ES nav spējusi rīkoties pietiekami koordinēti, taču pašreizējā situācija rada bezprecedenta nepieciešamību to darīt, jo draudi, kas Eiropai nāk vienlaikus no ASV prezidentūras retorikas, Krievijas agresijas un Ķīnas ambīcijām, Eiropas vēsturē iepriekš nav pieredzēti.

"Baltijas valstīs mēdz teikt, ka Krieviju ar prātu nesaprast, un patlaban ar racionālu domāšanu ir grūti izprast arī Trampa rīcību ārpolitikas un drošības jomā, jo viņš dara visu, lai padarītu ASV par mazāk ietekmīgu valsti militāri, ekonomiski un politiski," sacīja LATO valdes loceklis.

Viņš uzsvēra, ka ASV joprojām saglabā spēju būt par vadošo pasaules valsti lielā mērā tikai tādēļ, ka Eiropa ir ierobežojusi savu rīcību pret ASV, pat situācijās, kurās ASV ir rīkojusies pretēji Eiropas interesēm. Ja Eiropas drošības intereses tiks nopietni apdraudētas, ES varētu būt spiesta izmantot savus ekonomiskos instrumentus pret ASV, lai ierobežotu Trampa "koloniālās fantāzijas", secināja Šrāders.

Jau rakstīts, ka tūkstošiem cilvēku sestdien izgāja Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas ielās, lai protestētu pret ASV prezidenta centieniem pārņemt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

Savukārt dienu iepriekš Tramps izteica brīdinājumu, ka viņš "var noteikt tarifu" valstīm, kuras iestāsies pret viņa plāniem pārņemt Grenlandi.