VIDEO: kaut kas tik aizkustinošs sen nav redzēts! Pūlis Doma laukumā skaisti dzied “Nevis slinkojot un pūstot”

Tā ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

"Nevis slinkojot un pūstot, // Tautu labā godā ceļ. // Nē, pie prāta gaismas kļūstot, // Tauta zied un tauta zeļ!
Ja ikviens tik zemē sētu // Vienu graudu veselu, // Kas tad izskaitīt gan spētu // Zelta kviešu krājumu.
Bet, kas lielīdamies pārdot // Ved uz tirgu pelavas, // Tas, kā pelus vējam ārdot, // Zūd no ļaužu piemiņas.
Augsim lieli, augsim stipri, // Būsim sveiki, veseli. // Uzdziedāsim, uzdziedāsim // Augstu laimi Latvijai."

Jauns.lv jau vēstīja, ka Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses. Turklāt ļaudis pulcējās ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.
 
Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Protesta dalībniekus uzrunā sabiedrībā atpazīstamas personas, tostarp Velta Čebotarenoka un Dainis Īvāns. Viņu uzrunu starpā pūlis izkliedza tādus saukļus kā "Nodevība!", "Kopējot Krieviju, neaizstāvat Latviju!" un citus, kā arī skandēja dziesmas.

Notiekošo uzrauga liels skaits likumsargu, kuri ir manāmi ne tikai Vecrīgas sirdī, bet arī tās apkārtnē. Dažiem policistiem ir līdzi arī suņi.

Sociālajos tīklos publiskotie video liecina, ka arī citviet Latvijā sanākušie vienojas dziesmās. Atsevišķās Latvijas pilsētās protestos sapulcējusies no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku, liecina policijas aplēses.

Protesta akcijas pret Latvijas izstāšanos no konvencijas ceturtdien notiek arī citās Eiropas valstīs un pat ASV.

Lai gan Saeima gala lēmuma pieņemšanu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas atlikusi, protesta organizatori iepriekš lēsa, ka pasākumā varētu piedalīties vairāk nekā 5000 cilvēku.

Neilgi pirms protesta akcijas sākuma centra "Marta" pārstāve Beata Jonite uzsvēra, ka protesta mērķis ir paust sabiedrības viedokli pret iespējamu izstāšanos no konvencijas un atgādināt par cilvēktiesību nozīmi. Pasākums arī apliecināšot sabiedrības vienotību un saliedētību, jo cilvēki sanāks kopā, lai aizstāvētu savas vērtības.

"Mēs protestējam pret to, ka neļausim mūsu politiķiem rotaļāties ar cilvēktiesībām un mūsu valsts reputāciju starptautiskā mērogā," pauda Jonite, piebilstot, ka "posts jau ir nodarīts".

Centra "Marta" pārstāve norādīja, ka Saeimas lēmuma pārcelšana uz nākamo gadu nenozīmē jautājuma atrisinājumu, bet gan tā atlikšanu. Tas nozīmē, ka diskusijas par cilvēktiesību jautājumiem Latvijā turpināsies vēl vismaz gadu.

Ja nākamās Saeimas deputāti tomēr izlems izstāties no konvencijas, vēl pastāv iespēja izvērtēt jautājumu Satversmes tiesā vai rīkot referendumu, piebilda Jonite. Viņa uzskata, ka izstāšanās no konvencijas būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautiskā mērogā.

"Man ir grūti iedomāties tādu ceļu atpakaļ. Tas jau tagad norāda uz absolūti nekonsekvento ārpolitiku mūsu valstī. Stāties iekšā ārā no starptautiskiem līgumiem bez pamata ir nekonsekventi," sprieda Jonite.

Kā ziņots, šoruden opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimā iesniedza likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un to atbalstīja ne tikai citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei" -, bet arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošajā koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie". Ar balsu vairākumu likumu izdevās pieņemt.

Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima šonedēļ prezidenta izbrāķēto likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Savukārt iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" par aicinājumu Valsts prezidentam likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parakstījās vairāk nekā 67 000 cilvēku.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.