Psiholoģijas jomas pārstāvji vēstulē Saeimai cenšas kliedēt mītus par Stambulas konvenciju

Kā informēja vēstules autore, psiholoģe un Latvijas Universitātes (LU) doktorante sociālajā psiholoģijā, docētāja Kristiāna Kalniņa, vēstuli parakstījuši 202 psiholoģijas jomas pārstāvji, tostarp 142 psihologi un mācībspēki un 60 psiholoģijas studenti.

Vēstulē uzsvērts, ka Stambulas konvencija ir būtiska vardarbībā cietušo aizsardzībai, un dalība konvencijā kalpo kā praksē pārbaudīta sistēma un "rāmis" vardarbības mazināšanai.

Vēstulē minēti arī argumenti jēdziena "dzimte" jeb "sociālais dzimums" pārpratumu kliedēšanai. Konvencijas latviešu valodas tulkojumā lietotais jēdziens "sociālais dzimums" visdrīzāk nav pats veiksmīgākais tulkojums, pārliecināti psiholoģijas jomas pārstāvji.

Atbilstošāks ekvivalents tam būtu sinonīms, kas jau patlaban tiek lietots akadēmiskajā vidē - "dzimte". Vēstulē pieļauts, ka, iespējams, akadēmiskajā un profesionālajā vidē diskusijas par piemērotāko jēdziena tulkojumu vēl jāturpina.

Tomēr ne "dzimte", ne "sociālais dzimums", ne arī angļu valodas oriģinālais vārds "gender" nenozīmē dzimuma jeb dzimtes identitāti un arī nekādā veidā nenorāda uz nepieciešamību mainīt bioloģisko dzimumu, īpaši konvencijas saturā, teikts vēstulē.

"Atgādinām, ka konvencija neaizskar nevienas personas dzimumidentitāti vai reliģisko pārliecību," minēts vēstulē.

Tiek skaidrots, ka formulējums "sociālais dzimums" jeb "dzimte" bieži tiek tendenciozi interpretēts kā "dzimuma maiņas ideoloģijas" ieviešana, lai gan tā nav konvencijā minētā nozīme.

Konvencijā jēdziens "dzimte" neattiecas uz dzimuma maiņu, transpersonu tiesībām vai ideoloģiskiem uzskatiem - tas apzīmē sociāli konstruētas dzimumu lomas, skaidro vēstules autori.

Vienkāršāk sabiedrībā saprotamais skaidrojums, ko piedāvā vēstules parakstītāji, varētu būt, ka dzimte nozīmē bioloģiskajam dzimumam piedēvētās sociālās lomas, izturēšanās un izpausmes, kas ir vēsturiski mainīgas.

Vārds "gender" ir klasiskās dzimtes studiju teorijas formulējums, zinātniski pamatots socioloģisks un psiholoģisks jēdziens, kas palīdz izprast, kā sabiedrībā veidojas priekšstati par to, kas "jāpilda" sievietēm un vīriešiem, skaidro vēstules parakstītāji.

Līdz ar to konvencijas mērķis ir nevis mainīt cilvēku identitāti, bet aizsargāt tos, kas cieš no vardarbības, kuru uztur šīs stereotipiskās gaidas, uzsvērts vēstulē.

Savukārt dzimtē balstīta vardarbība apzīmē tādu vardarbību, kas sakņojas dzimumu stereotipos un nevienlīdzīgās lomās, nevis pašā bioloģiskajā dzimumā, uzsvērts vēstulē.

Vēstules autori citstarp uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt sistemātisku izglītošanu par dzimumu līdztiesību, nestereotipiskām dzimumu jeb dzimtes lomām, savstarpēju cieņu un piekrišanu, minot, ka Latvijā joprojām šāda izglītība nav sistemātiski integrēta valsts izglītības saturā.

Lai gan psiholoģiskā prakse nav tieši politiska, klīniskajā darbā psihologi ir spiesti redzēt sekas, ko rada vardarbība, kurai "nav simboliskas aizsardzības no valsts puses", uzsvērts vēstulē.

Kalniņa skaidro, ka vēstule ir "profesionāls un zinātniski pamatots aicinājums Saeimas deputātiem nepieļaut atkāpšanos no cilvēktiesību un vardarbības novēršanas standarta".

Kā vēstīts, Saeima deputāti vairākums trešdien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.

Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.

30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvie".

Saeimas vairākuma atbalstītā izstāšanās no konvencijas izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, gan parakstot aicinājumus politiķiem lēmumu pārskatīt, gan pulcējoties sen nebijuši lielā protesta akcijā. Savukārt ZZS lēmums pieslieties opozīcijai Stambulas konvencijas jautājumā noveda pie faktiska Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcijas sabrukuma, valdot augstai neuzticībai starp koalīcijas partneriem un tiem savstarpēji apmainoties ar asiem paziņojumiem.

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.