Tavars daļu "Jaunās Vienotības" publiski nosauc par Zatlera Reformu partiju

“Jā, ir jautājumi, kuros pretrunu nav, arī ar daļu no “Jaunās Vienotības” (JV). Taču ar katru Zatlera Reforma partiju (tagad JV) aktīvistu uzsaukumu šī sapratne sarūk. Es patiesi uzskatu, ka, ja netiks pārskatīti valsts tēriņi un turpināsim nesamērīgi aizņemties, tas kļūs par ilgtermiņa draudu ne tikai mūsu drošībai, bet visai valstij,” sociālajā vietnē “X” pauda Tavars, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem politiķiem, kurš publiski nosauca daļu no JV par Zatlera Reformu partiju.

To rakstot, Tavars atsaucās uz savu šī rīta interviju LTV,  kur parlamentā iesniegto nākamā gada valsts budžeta projektu, ko galīgajā lasījumā paredzēts skatīt 3. decembrī, nosauca par brāķi, kas pilnīgi noteikti jāpārskata. Divas galvenās lietas ir valsts parāda mazināšana un birokrātiskā aparāta samazināšana, kas sevī ietver arī ministriju likvidēšanu jeb apvienošanu.

Jau vēstīts, ka runājot par Saeimā skatāmo valsts budžetu nākamajam gadam, Tavars sacīja, ka tas ir brāķis ar astronomisku parādu. Vienlaikus viņš redz iespēju vēl ietaupīt naudu, likvidējot Klimata un enerģētikas ministriju, Sabiedrības integrācijas fondu, kā arī pārskatot funkcijas starp vairākām ministrijām. Tāpat katastrofālos tempos pieaug valsts parāds un nekas nav darīts, lai mazinātu birokrātiju.

Tavars uzsvēra, ka astronomiskos tempos pieaug valsts parāds, kas jau kļuvis katastrofāls un nesamaksājams. Nav veikti darbi, kas no pozīcijas puses tika solīti, piemēram, trīs ministrijām izveidot nulles budžetu un par 30% samazināt birokrātiju. To liecina valsts procentmaksājumi par parādu: ja 2022. gadā tie bija 166 miljoni eiro gadā, tad 2028. gadā jau būs virs 700 miljoniem, bet 2030. gada jau miljards eiro.

Pēc viņa teiktā, tādēļ jārod iespējas kā samazināt valsts tēriņus, Un tādas iespējas ir, uzskata Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs – gan atteikšanās no nevajadzīgām telpām valsts pārvaldē un nelietderīgiem komandējumiem, gan nevajadzīgas darbībām, piemēram, juridiskajiem pakalpojumiem un mārketinga aktivitātēm.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.