Klāt pašvaldību vēlēšanas Igaunijā. Pie varas Tallinā varētu nonākt krievvalodīgo atbalstītais spēks
Pašvaldību vēlēšanās, kas svētdien notiks Igaunijā, galvenā uzmanība būs pievērsta Tallinai. Gaidāms, ka tur pie varas atgriezīsies pašlaik pilsētas sapulcē opozīcijā esošā centriski kreisā Centra partija, kuras galvenais elektorāts ir krievvalodīgie vēlētāji.
Savukārt valstī kopumā paredzams, ka valdības koalīcijas partijas gūs pieticīgus rezultātus, bet uz panākumiem var cerēt pašlaik ārpus valdības esošā nacionālkonservatīvā partija "Tēvzeme".
Iepriekšējā balsošana Igaunijā ir sākusies gan elektroniski, gan iecirkņos, un līdz piektdienas rītam bija nobalsojuši jau vairāk nekā 24 % no visiem balsstiesīgajiem.
Tallinā gaida centristu atgriešanos
Tallinas pilsētas sapulcē ir 79 deputāti, un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Centra partija varētu iegūt gandrīz pusi vietu. Dažas aptaujas centristiem prognozē pat minimālu vairākumu. Pēc aptauju datiem, var lēst, ka Sociāldemokrātiskajai partijai un nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" jaunajā pilsētas sapulces sastāvā varētu būt 12-13 deputāti katrai, savukārt liberālā Reformu partija varētu iegūt deviņas līdz desmit vietas. Par ticamāko Centra partijas partneri nākamajā koalīcijā, kas, ļoti iespējams, būs jāveido, tiek uzskatīta odiozā labēji populistiskā Konservatīvā tautas partija (EKRE), kurai tiek prognozēti seši līdz septiņi mandāti.
Tallinā mīt daudz krievvalodīgo, bet etniskie igauņi ir tikai nedaudz vairāk par pusi iedzīvotāju. Tādēļ izšķirošais faktors, pēc analītiķu domām, būs vēlētāju - gan igauņu, gan citu tautību pārstāvju - aktivitāte.
Igaunijas fonda "Liberālais pilsonis" (SALK) analītiķis Kaido Kērma vērš uzmanību, ka krievvalodīgo Tallinas iedzīvotāju atbalsts Centra partijai pēdējā laikā ir pieaudzis un viņu vidū sarucis neizlēmušo skaits. Ja pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām 38% krievvalodīgo vēlētāju galvaspilsētā nebija skaidrs, par ko balsot, tad tagad tādu ir 31%.
"Šodien krievvalodīgie Tallinas iedzīvotāji ir daudz pārliecinātāki nekā pirms četriem gadiem, ka tieši Centra partija aizstāv viņu intereses. Tas nozīmē, ka viņi vairāk ieradīsies balsot. Šī nianse bieži vien neatspoguļojas standarta reitingos, jo tajos nav iekļauti cilvēki bez noteiktām preferencēm (t.i., tie, kuri it kā neies balsot). Tāpēc, lai gan tabulās Centra partijas reitings krievvalodīgo vidū izskatās stabils, patiesībā atbalsts centristiem ir lielāks - vienkārši ir samazinājies neizlēmušo īpatsvars, kas nozīmē, ka ir vairāk aktīvo vēlētāju," Kērmas teikto citē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Tajā pašā laikā Tallinā salīdzinājumā ar 2021. gadu ir palielinājies igauņu īpatsvars, kuri neatbalsta kādu konkrētu partiju, - no 22% līdz 26%.
Šo atšķirīgo tendenču kumulatīvais efekts ir tāds, ka pie balsošanas urnām vairāk varētu doties krievvalodīgie vēlētāji, savukārt igauņu vēlētāji būs mazāk aktīvi. "Tas viss kopā rada situāciju, kurā Centra partijai atgriešanās pie varas tiek pasniegta gandrīz vai uz šķīvīša," skaidro Kērma.
SALK gan lēš - maz ticams, ka krievvalodīgo vēlētāju aktivitāte sasniegs igauņu vēlētāju aktivitātes līmeni. Taču, ja pat nedaudz vairāk igauņu vēlētāju nekā parasti nolems palikt mājās, Centra partijas izredzes iegūt vairāk nekā pusi deputātu mandātu palielināsies.
Aptaujas liecina, ka Centra partija iegūs arī nepilnu pusi deputātu vietu pie Krievijas robežas esošajā Narvā, kur krievvalodīgie ir vairāk nekā 90% no iedzīvotājiem. Lielākus panākumus Narvā Centra partijai liedz gūt tas, ka narviešu vidū ir populāri vietējo politiķu izveidotie saraksti, to vidū pašreizējās mēres Katri Raikas "Katri saraksts". Vienu mandātu Narvā varētu iegūt prokremliskā partija "Koos" ("Kopā"), kuras līderis Aivo Petersons tiek tiesāts par valsts nodevību.
Atšķirīga situācija ir citā Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētā Sillamē, kur arī vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Tur pašvaldības vēlēšanās Centra partija tradicionāli iegūst vairāk nekā pusi mandātu, un aptaujas rāda, ka šoreiz centristi var cerēt uz 17 no 21 mandāta.
Centra partijas spožums un posts
Centra partija pie varas Tallinā ir bijusi gandrīz divdesmit gadus līdz pagājušā gada martam.
Vispirms tas bija laikā, kad partijas līderis bija Edgars Savisārs, kurš lielāko daļu šī perioda bija arī Tallinas mērs. Astoņdesmito gadu beigās Savisārs bija Igaunijas Tautas frontes līderis un neatkarības atjaunošanas laikā - premjerministrs, un, kad viņš pirms nepilniem trim gadiem aizgāja aizsaulē, par šiem nopelniem viņam tika sarīkotas valsts bēres. Tomēr kā Centra partijas līderis un Tallinas mērs Savisārs iegājis vēsturē ar korupcijas skandāliem un Kremlim draudzīgiem uzskatiem, bet viņa izveidotā Centra partija orientējās gan uz krievvalodīgajiem vēlētājiem, gan arī daļu igauņu elektorāta, kam patika tas, ka partija izvirza priekšplānā sociālos jautājumus. Šī kombinācija ļāva centristiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu valdīšanai Igaunijas galvaspilsētā.
Pārmaiņas partijā nāca 2016. gadā, kad korupcijā krimināli apsūdzētā Savisāra vietā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais Tallinas mērs Jiri Ratass, kurš drīz vien kļuva par premjerministru, valdības koalīcijā iesaistot arī bēdīgi slaveno EKRE. Ratass darīja visu, lai kliedētu Centra partijas kā Kremlim draudzīga politiskā spēka tēlu un padarītu to pievilcīgu tiem igauņu vēlētājiem, kuri to tradicionāli uzskatīja vien par krievvalodīgo intereses aizstāvošu partiju. Taču cita Savisāra laikā partijā iesakņojusies tradīcija - korupcija - turpināja zelt un plaukt, un 2021. gadā korupcijas skandāls pielika punktu Ratasa premjerēšanai, lai gan viņš palika partijas līdera amatā.
Radikālas pārmaiņas Centra partijā sākās 2023. gadā, kad Ratasa vietā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts toreizējais Tallinas mērs Mihails Kelvarts. Līdz ar Kelvarta kļūšanu par centristu līderi, partijā bija guvis uzvaru krievvalodīgo interešu aizstāvju spārns. Kelvarts pēc izcelsmes ir padomju internacionālisma paraugs - viņš ir dzimis Kazahstānā, viņa tēvs ir igaunis, bet māte ir no PSRS korejiešu kopienas. Abi vecāki iepazinušies, studējot Maskavas Valsts universitātē. Ģimenē sarunvaloda bija krievu, un tā ir Kelvarta dzimtā valoda (kaut gan vēlāk, jau darbojoties politikā, lūdzis tēvu ar viņu runāt igauņu valodā, lai uzlabotu tās zināšanas). Kad Kelvartam bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Igauniju, kur viņš mācījās skolā ar krievu mācībvalodu, bet vēlāk ieguva jurista izglītību. Pazīstams arī ar to, ka aktīvi darbojies cīņas sporta veidos un vadījis Igaunijas Taekvondo asociāciju. Kelvartam ir kritiska attieksme pret pašlaik notiekošo Igaunijas krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām igauņu valodā - viņš uzskata, ka izglītība krievu valodā skolās būtu jāsaglabā.
Pēc Kelvarta ievēlēšanas par Centra partijas priekšsēdētāju viņam tiek pārmesta partijas politikas pastiprināta orientēšana uz krievvalodīgo interesēm un tādu prokremlisku politiķu kā Jana Toma ietekmes pieaugums partijā. Tāpēc pēc Kelvarta nākšanas pie varas Centra partijā to atstāja daudzi biedri, kam šāda orientācija nebija pieņemama. No partijas parlamenta frakcijas aizgāja vairāk nekā puse deputātu, starp viņiem arī Ratass, kurš pēc tam iestājās partijā "Tēvzeme" un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Centra partijas frakcija saruka arī Tallinas pilsētas sapulcē, un pagājušā gada martā Kelvarts tika gāzts no mēra amata, bet par pilsētas galvu kļuva sociāldemokrāts Jevgeņijs Osinovskis. Tomēr paredzams, ka pēc centristu gaidāmās uzvaras Tallinas pašvaldības vēlēšanās Kelvarts atgriezīsies mēra krēslā.
Valsts mērogā uz lauriem cer "Tēvzeme"
Aplūkojot politisko ainu valstī kopumā, panākumi gaidāmi partijām, kuras Igaunijas parlamentā pašlaik ir opozīcijā. Populārākā partija Igaunijā ir "Tēvzeme", par kuru gatavi balsot 20-25% vēlētāju. Otrajā vietā ar reitingu nedaudz zem 20% ir Centra partija. Tālāk seko EKRE un Sociāldemokrātiskā partija, kuru popularitāte ir ap 15%.
Tikai tad nāk premjerministra Kristena Mihala vadītā liberālā Reformu partija, kuras reitings ir 12-13%. Popularitāte virs parlamenta un arī pašvaldību vēlēšanās noteiktā 5% sliekšņa ir arī Igaunijas parlamentā Rīgikogu nepārstāvētajai partijai "Labējie". Savukārt par otru valdības koalīcijas partiju - liberālo "Igaunija 200" - gatavi balsot tikai 2-3% respondentu.
Kārtējās parlamenta vēlēšanās gaidāmas 2027. gada pavasarī. "Tēvzeme" partiju popularitātes reitinga augšgalā nonāca jau pirms diviem gadiem, un, ja šī tendence turpināsies, tad "Tēvzeme" pēc nākamajām Rīgikogu vēlēšanām pirmo reizi kopš partijas izveidošanas 2006. gadā varētu iegūt premjerministra amatu.
Krievijas pilsoņi nebalsos
Šogad aprīlī Igaunijā stājās spēkā konstitūcijas grozījumi, kas pašvaldību vēlēšanās liedz balsstiesības trešo valstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām, to vidū Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Savukārt Igaunijas nepilsoņi varēs balsot vēl šajās pašvaldību vēlēšanās, taču pēc tam arī zaudēs balsstiesības. Līdz ar to pēc četriem gadiem pašvaldības varēs vēlēt tikai Igaunijas pilsoņi un Igaunijā pastāvīgi dzīvojošie Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Igaunijā ir nepilni 60 000 nepilsoņu, kā arī pastāvīgi dzīvo apmēram 80 000 Krievijas pilsoņu. Grozījumu pieņemšanas laikā parlamentā tika norādīts, ka četri gadi ir pietiekams laiks, lai tie nepilsoņi, kas vēlas balsot, varētu naturalizēties.
