Greznākajai Latvijas dzelzceļa stacijai Siguldā - 100. jubileja. Aizmirstās Latvijas sabiedriskā transporta lappuses IV. FOTO

1885./86. gadā tika nosprausta dzelzceļa līnija no Rīgas uz Valku, kas veda caur toreiz nelielo Siguldu. Tā kā plānotais ceļš šķērsoja Siguldas muižas teritoriju, muižas īpašniecei Olgai Kropotkinai bija tiesības izvēlēties pieturas vietu. Viņa to tālredzīgi noteica vistuvāk savai dzīvesvietai – Jaunajai pilij. Vienlaikus ar dzelzceļu sāka būvēt arī stacijas ēku, aptuveni tajā pašā vietā, kur atrodas mūsdienu stacija.

Tuvāk Jaunajai pilij

Dzelzceļa līniju atklāja 1889. gadā, un tā tūlīt piesaistīja daudzus ceļot gribētājus – Siguldas jeb “Vidzemes Šveices” apmeklētājus. Pirmā stacija bija apmēram 10x16 metrus liela, celta no apaļiem baļķiem, taču drīz vien tā kļuva par mazu. Tāpēc 1892. gadā tika iesvētīta jauna, ievērojami lielāka stacijas ēka, kas bijusi “trīstik liela kā agrāk”.

Dzelzceļa līnija būtiski veicināja Siguldas izaugsmi, taču Pirmais pasaules karš to pārtrauca. Kara laikā Siguldā tika nopostītas daudzas ēkas, tostarp arī pirmā dzelzceļa stacija. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nodedzinātās stacijas vietā uzcēla nelielu barakas tipa ēku. Bet pieaugošās atpūtnieku plūsmas dēļ radās nepieciešamība pēc plašākas būves, un 1925. gada decembrī tika atklāta arhitekta Pētera Federa projektētā jaunā stacijas ēka, kas bijusi iespaidīgākā un skaistākā dzelzceļa stacija, kas uzbūvēta starpkaru Latvijas laikā.

Nacionālā romantisma stilā

Jaunā stacijas ēka bija būvēta nacionālā romantisma stilā no Allažu šūnakmens un laukakmeņiem, kas lieliski iekļāvās apkārtējā ainavā. Tā tika uzskatīta par skaistāko šāda tipa ēku Latvijā. Ēkā bija vieta 500 pasažieriem, vasarās – pat līdz 1000 cilvēkiem. Tajā darbojās divi restorāni, frizētava un vasaras dārzs. Apkārtne tika labiekārtota, un 1929. gadā šeit sagaidīja Zviedrijas karali Gustavu V. Skatoties senās 20. gadsimta trīsdesmito gadu Siguldas fotogrāfijas, redzams, ka šī stacija bijusi viens no biežāk fotografētajiem objektiem.

Atklāšanas ceremonija 1925. gada 29. decembrī bija svinīga – piedalījās ministru prezidents Kārlis Ulmanis, bet Valsts prezidents Jānis Čakste nebija klāt, jo atradās medībās. Stacijas būvniecība dzelzceļa departamentam izmaksāja vairāk nekā 200 000 latu.

Siguldas dažādās stacijas

Stacijas ēkas arhitekts Pēteris Feders (1868–1936) bija pazīstams arhitekts, Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis un viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem. Viņš bija Brāļu kapu arhitekts un daudzu Latvijas dzelzceļa staciju projektu autors. No 1920. un 1921. gadā viņš bija Latvijas Dzelzceļu virsvaldes arhitekts. Pēteris Feders projektēja daudzas dzelzceļa staciju ēkas, to starpā Bēnes, Dobeles, Gulbenes un Saldus stacijas, kuras ir saglabājušās, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās viņa projektētā greznā stacija ne tikai Siguldā, bet arī Inčukalnā un Piebalgā. 1935. gadā Pēteris Feders pārcēlās uz Jelgavu, kur vadīja pilsētas rekonstrukcijas nodaļu. 

Otrā pasaules kara laikā Siguldas stacija piedzīvoja traģisku likteni – 1944. gada septembrī vācu karaspēks to uzspridzināja. Jaunu dzelzceļa staciju Siguldā uzcēla 1950. gadā aptuveni nopostītās vietā. Tā nebija tik skaista kā iepriekšējā, taču vairākos padomju laika tūrisma ceļvežos, ievērojot tā laika ideoloģiju, rakstīts, ka fašistu uzspridzinātās dzelzceļa stacijas vietā uzcelta jauna, daudz skaistāka ēka. Kā sava laika celtniecības paraugs, pēc rekonstrukcijas tā turpina pildīt savas funkcijas. Tā celta pēc tipveida projekta un līdzinās daudzām staciju ēkām bijušās Padomju Savienības teritorijā. 

* * *

Jauns.lv lasītājus turpinās iepazīstināt ar Latvijas sabiedriskā transporta aizmirstajām lappusēm un pēc nedēļas – sestdien, 27. septembrī, stāstīs par pirmo autobusa jeb omnibusa līniju Rīgā – no Rātslaukuma līdz Lielajam pumpim.