Rinkēvičs: mēs nevaram gaidīt, ka Ukraina uzvarēs, ja mēs nesniedzam vajadzīgos instrumentus

Viņš akcentēja, ka Ukrainas tauta, kura ir izturīga un stipra, turpina cīnīties pret Krievijas agresiju. Rinkēvičs norādīja, ka valstis pauž savu atbalstu Ukrainai, taču darbi ir citādāki. Viņaprāt, ja skatās uz solījumiem un faktisko atbalstu, ir vērojama plaisa.

Valsts prezidents klāstīja, ka Ukrainai vajadzīgs atbalsts - gan militārs, gan finansiāls, taču tas ir vajadzīgs jau tagad nevis pēc pieciem, septiņiem mēnešiem. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka joprojām pastāv problēma - Ukrainai neļauj pilnvērtīgi izmantot piegādāto atbalstu, lai aizsargātos pret Krievijas agresiju.

"Mēs nevaram gaidīt, ka Ukraina uzvarēs, ja mēs nesniedzam vajadzīgos instrumentus. Jā, mēs varam daudz runāt un spekulēt par to, kas notiks tālāk politiskā procesa kontekstā, taču der atcerēties, ka Krievija negrasās sēsties pie sarunu galda vai mūs uzklausīt, ja Ukraina nebūs stipra," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Ukraina būs noturīga tikai tad, ja tai tiks piegādāti visi vajadzīgie ieroči un atcelti visi ierobežojumi ieroču izmantošanai. Valsts prezidenta ieskatā, tikai tad Ukraina būs spēcīga un uzvarētāja, tāda, ar kuru pasaule rēķināsies un kura spēs panākt ilgtermiņa mieru.

Rinkēvičs atzina, ka patlaban ir grūti pateikt, kad tiks pieņemts lēmums par Ukrainas kļūšanu par pilntiesīgu NATO un ES dalībvalsti, jo, turpinoties ES integrācijai, nāksies saskarties ar daudzām problēmām, kad runa būs par sarunu sadaļu atvēršanu un aizvēršanu, un dažādu interešu saskaņošanu.

"Mums ir jāmācās no pagātnes kļūdām. Atbalstot Ukrainu, mēs neeskalējam situāciju, bet gan nodrošinām visus nepieciešamos līdzekļus, lai deeskalētu vispārējo situāciju Eiropā. Ja runājam par ilgstošu mieru, tad to varēs panākt tikai tad, kad Ukraina būs pilnībā integrēta Eiropas un Eiroatlantiskajā telpā," teica Valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ikreiz, kad noris sarunas par Ukrainu un transatlantiskajām attiecībām, nevajadzētu aizmirst arī par citām pasaules daļām. Viņš atzīmēja, ka Āfrikā joprojām noris konflikti. Nevar prasīt no draugiem un partneriem Āfrikā atbalstīt Eiropas centienus starptautisko tiesību un kārtības jomā, ja nenotiek diskusijas, kā atbalstīt arī viņus, uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc Valsts prezidenta paustā, nevar aizmirst arī par Tuvajiem Austrumiem, jo tas, kas tur notiek, ietekmē visus. Viņš klāstīja, ka arī šeit nav vienkāršu risinājumu. Rinkēvičs norādīja, ka visi atbalsta Izraēlu, kad runa ir par tās tiesībām uz pašaizsardzību pret teroristiem. Tāpat visi nosoda "Hamās" un "Hizbollah" uzbrukumus Izraēlai, taču valsts tiek mudināta rīkoties saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Rinkēvičs secināja, ka bez politiska procesa miers Tuvajos Austrumos nav iespējams.

Savā uzrunā Valsts prezidents pieskārās arī gaidāmajām prezidenta un Kongresa vēlēšanām ASV. Viņaprāt, ir jārespektē ASV iedzīvotāju griba, izvēloties nākamo prezidentu. Lēmumi, kurus pieņems ASV, ir svarīgi un ietekmēs visu pasauli, taču Eiropā būtu jākoncentrējas uz pašu darāmo.

Rinkēvičs norādīja, ka ir vairāk jāiegulda aizsardzībā, jāstiprina aizsardzības rūpniecība, kā arī jāpadara ES, NATO un Eiropas sabiedrotie noturīgāki. 

Viņš arī akcentēja, ka Eiropa piedzīvo izaicinājumu pilnus laikus, kad runa ir par tās drošību un aizsardzību, taču tas attiecas arī uz ekonomiku.

"Mēs redzam, ka zaudējam konkurētspēju. Informācijas tehnoloģijas, bezpilota lidaparāti, mākslīgais intelekts - daudzas valstis pasaulē attīsta šīs spējas, taču tās nav pietiekami attīstītas Eiropā. Tāpēc mums ir jārisina ne tikai aizsardzības un drošības jautājumi, bet arī tas, kā mēs varam padarīt Eiropu daudz spēcīgāku, noturīgāku, ar attīstītāku ekonomiku," sacīja Valsts prezidents.

Viņaprāt, tikai aizsardzības un ekonomikas ziņā spēcīga Eiropa būs vajadzīgs partneris ASV, un tikai tad Eiropa būs gana izturīgs spēks, lai stātos pretī visām revizionistiskajām lielvarām, vai tā būtu Krievija, vai kāda cita valsts pasaulē.

Rīgā līdz sestdienai, 19.oktobrim, norisinās forums "Rīgas konference". Šogad foruma uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības, ANO loma un darba kārtība šī brīža ģeopolitiskajā realitātē, mākslīgā intelekta ietekme uz nacionālo drošību, informācijas telpu un starptautiskajām attiecībām.

Kopš 2006.gada "Rīgas konference" ir viena no diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Ziemeļeiropā, pulcējot Latvijas un ārvalstu augstākās amatpersonas, starptautiski atzītus ekspertus un masu mediju pārstāvjus diskusijās par Eiropas un globālās drošības un ekonomikas jautājumiem. Šogad konferencei kopā pieteikušies vairāk nekā 600 dalībnieku klātienē un attālināti.