VIDEO: Ukrainā strīds par katedrāli noved pie masveida kautiņa

Kautiņš izcēlās Svētā Mihaila katedrālē, kas ir viena no lielākajām valstī un kuru vada Maskavas atbalstītajai baznīcai lojāls garīdznieks.

Mediji vēsta, ka šodien katedrālē iegāja Ukrainas armijas garīdznieks, kurš video paziņoja par katedrāles atgriešanos neatkarīgās Ukrainas pareizticīgo baznīcas sastāvā, norādot, ka tā kļūs par garnizona baznīcu.

Maskēšanās tērpā ģērbtais garīdznieks, kuru pavadīja citi vīrieši uniformās, paziņoja par "nacionālpatriotiskās audzināšanas centra" izveidi katedrāles teritorijā. "Visi draudzes locekļi, kuri ir bijuši un paliek (Maskavas patriarhāta) Ukrainas pareizticīgās baznīcas locekļi, tiek aicināti uz dievkalpojumiem garnizona baznīcā ukraiņu valodā," viņš paziņoja.

Draudzes locekļi, kas uzskata sevi par piederīgiem Maskavas baznīcas atzaram, iebarikādējās dievnamā, un paziņoja, ka neatdos savu katedrāli. Pēc tam katedrālē izcēlās kautiņš, kas beidzās ar Maskavas atbalstītās baznīcas garīdznieku izvešanu no katedrāles un dievkalpojumu, ko vadīja neatkarīgās Ukrainas baznīcas priesteri.

Vietējie mediji Čerkasos citē kādu mediķi, kurš sacījis, ka kautiņā cietuši 14 cilvēki, no kuriem 12 nogādāti medicīnas iestādēs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šovasar parakstīja likumu, kas aizliedz ar Krieviju saistīto reliģisko organizāciju darbību un pazīstams kā Maskavas baznīcas aizliegums.

Ukrainas pareizticīgajai baznīcai vēl 2019.gadā Austrumu pareizticīgo baznīcas Konstantinopoles patriarhs piešķīra autokefāliju jeb neatkarību no Maskavas patriarhāta. Šo šķelšanos izsauca Krievijas pirmais iebrukums Ukrainā 2014.gadā, kura rezultātā tika okupēta Krimas pussala un daļa Donbasa. Taču daudzas draudzes atteikušās saraut saites ar Krievijas pareizticīgo baznīcu.

Zelenskis, parakstot likumu, uzsvēra, ka šis solis stiprinās Ukrainas neatkarību.